Viņa norādīja, ka Ukrainā Krievija īsteno agresijas karu un noziegumus pret cilvēci. Premjere atzīmēja, ka tas notiek turpat, kur slepkavības pastrādāja arī 20.gadsimta totalitāro režīmu noziedznieki, tāpēc jāveltī visi spēki, lai stātos pretim ļaunumam visur, kur to redzam.
Siliņa akcentēja, ka holokausts ir atstājis neizdzēšamu rētu, kas stiepjas pār visu Eiropu, ieskaitot Latviju, kas zaudēja daļu Latvijas ebreju kopienu, zaudēja cilvēkus, kuri veidoja Latvijas sabiedrības pamatus un labklājību.
Premjere klāstīja, ka viņu priekšteči šeit bija dzīvojuši un strādājuši gadsimtiem. Savukārt upuru nākamās paaudzes būtu varējušas dot būtisku pienesumu mūsdienu Latvijai, tādēļ skumjās un sāpēs tiek godināta holokaustā nogalināto Latvijas cilvēku piemiņa.
"Mūsējo piemiņa. Tās bija Latvijas ģimenes, arī bērni, sirmgalvji, kuri kļuva par absolūtā ļaunuma upuriem. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību Latvijas ebreju kopienai un visai ebreju tautai," sanākušajiem norādīja Siliņa.
Viņa pieminēja, ka pasākums notiek vietā, kur 4.jūlijā pirms 83 gadiem nodedzināts dievnams - Rīgas Horālā sinagoga, ar ko sākās nacistiskās Vācijas okupācijas varas īstenotais holokausts neatkarību zaudējušās Latvijas teritorijā. Siliņa piebilda, ka okupācijas režīma organizētajā genocīdā bija iesaistīti arī vietējie līdzskrējēji.
"Nevainīgu cilvēku masu slepkavības notika Biķernieku un Rumbulas mežos, un citviet. Šiem noziegumiem nav noilguma. Tie nedrīkst atkārtoties. Tos nedrīkst aizmirst. Tagad un mūžīgi mūžos Latvija pieminēs holokaustā nogalinātos ebrejus un viņu ciešanas. Tas ir mūsu svēts pienākums un atbildība," uzsvēra Ministru prezidente.
Viņa klāstīja, ka Latvija konsekventi ir nosodījusi 20.gadsimta totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci. Tāpat vienmēr tiks godināti drosmīgie Latvijas cilvēki, kuri glāba savus līdzcilvēkus, riskējot ar pašu dzīvību. Pateicoties Latvijas vēsturnieka, holokaustā izdzīvojušā Marģera Vestermaņa mūža darbam, Latvijā apzināti ap 700 ebreju glābēji, kuri pelnījuši visaugstāko cieņu un pateicību, uzsvēra premjere.
Tāpat viņa akcentēja, ka Latvija un citas valstis ir daudz darījušas, lai vairs neatkārtotos "šausminošie pagātnes notikumi", kuru sekas turpinām izjust. Siliņa aicināja noliekt galvas holokausta upuru priekšā, vienmēr rūpīgi sargāt viņu piemiņu, mācīt par Latvijas vēstures tumšajiem gadiem saviem bērniem, un iestāties par cilvēktiesībām, demokrātiju un likuma varu.
Liesmas, kas pirms 83 gadiem apņēma Rīgas lielo sinagogu, iezīmēja sākumu tumšam laikam, ceturtdien ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdī vietā, kur savulaik atradās Rīgas Horālā sinagoga, norādīja Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (AS).
Uzrunājot atnākušos, politiķis akcentēja, ka šodien tiek pieminēti un godināti mūsu cilvēki - rīdzinieki, Latvijas ļaudis, cilvēki no daudzām Eiropas valstīm. Smiltēns uzsvēra, ka nevainīgo upuru vienīgā vaina bija tā, ka viņi bija ebreji, slimas un sadistiskas ideoloģijas izvēlēts mērķis.
"Liesmas, kas pirms 83 gadiem šeit iedegās, kā biedējoši kāvi iezīmēja sākumu tumšam laikam. Vienai no tumšākajām lappusēm mūsu vēsturē. Jā, arī tāda ir mūsu vēsture. Ne tikai uzvaras, karogu plīvošana un aizrautība, bet traģēdijas un izmisums. No vēstures ir jāmācās. Un iespējams, ka no šīm vēstures ļoti sāpīgajām pusēm mēs varam mācīties visvairāk. Mācīties galveno, to, kas stāv pāri visam. To. ka esam cilvēki. Mācīties cilvēcību. Mācīties atšķirt labu no ļauna. Tāpēc mēs nedrīkstam aizmirst," pauda politiķis.
Viņš norādīja, ka vēsture ir mums visapkārt, tā ir cieši savijusies ar mūsu šībrīža dzīvi. Smiltēns akcentēja, ka ļaunuma rēgi nekur nav zuduši un tie nav palikuši vēstures mācību grāmatās. Politiķis secināja, ka neiecietība, ksenofobija, antisemītisms, naida kurināšana, konflikti un vardarbība mums tuvos un tālos pasaules reģionos nav tikai pagātne, lai gan starptautiskā sabiedrība ir daudz darījusi, lai vairs neatkārtotos traģiskie 20.gadsimta vēstures notikumi.
"Uz šodienas ģeopolitiskā fona šie vārdi iegūst vēl skaudrāku nozīmi. Krievu impēristi savu nožēlojamo ideju vārdā gatavi nogalināt simtiem un tūkstošiem nevainīgu cilvēku Ukrainā, asiņu pielijušām acīm raugoties arī uz citām Eiropas valstīm. Teroristi, kas mežonīga naida vadīti, 7.oktobrī, nogalināja simtiem sieviešu un bērnu. Viņu padarītais ir nenoslēpjams," uzsvēra Smiltēns.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka neticamā kārtā viņiem ir aizstāvji - gan daudzviet Eriopā un arī Latvijā. Politiķis pauda nožēlu, ka pārsvarā tās ir jaunu cilvēku balsis. Viņi labprāt pie krūtīm sprauž dažādu modernu un "progresīvu" sociālu un politisku kustību zīmes, ar vieglu roku un dedzīgu pārliecību tiek vienādoti upuri ar varmākām, pārrakstīta vēsture un attaisnota pat visbriesmīgākā nežēlība. Pēc Smiltēna domām, viņi krituši par upuru pārprastiem saukļiem un viltīgiem manipulatoriem, kuru mērķis ir "šķelt mūs un sēt indīgās antisemītisma sēklas".
"Bet varbūt sākušas izbalēt vēsturiskas atmiņas?! Tāpēc mūsu pienākums, kā eiropiešiem, kā demokrātiem, demokrātiskās rietumu civilizācijas daļai, kā cilvēkiem, ir atgādināt sev un citiem, diendienā un nepārtraukti, tās vēstures lapas, no kurām mums būs mācīties visvairāk. Lai nekad nepieļautu ļaunuma atgriešanos," uzsvēra Saeimas sekretārs.
Viņš norādīja, ka Latvija vienmēr ir stingri un konsekventi nosodījusi okupācijas varu un viņu līdzskrējēju pastrādātos noziegumus pret cilvēci. Tāpat Smiltēns akcentēja, ka holokausta upuru piemiņa Latvijā ir un būs dzīva. Politiķis aicināja godinām arī tos, kas pat vistumšākajos laikos spēja saglabāt cilvēcību un pašaizliedzīgi glābt nevainīgos no drošas nāves.
1941.gada 4.jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība pēc nacistu rīkojuma nodedzināja Rīgas Horālo sinagogu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus - par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. 1990.gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma noteikt 4.jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.
Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945.gadam tika nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
Padomju laikā Rīgas Horālā sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1980.gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993.gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem. Blakus sinagogas drupām 2007.gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābēju, kas, riskējot ar savu dzīvību, slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.