Sanākušie sildījās pie ugunskuriem, novietots barikāžu muzeja autobuss ar ekrānu, kurā videohronikās rādīti 19 gadu senie notikumi, un savās pārdomās dalījās notikumu dalībnieki. Pasākumā piedalījās vairāki desmiti Zemessardzes un Jaunsardzes pārstāvju, patriotiskas dziesmas izpildīja Mārupes jauktais koris, "Daugavas vanagu" pārstāvji.
Par Zemessardzes pa lauka virtuvi gādāja 19.Nodrošinājuma bataljons, savukārt Studentu bataljons nodrošināja malkas sagādāšanu ugunskuram un tā kurināšanu.
Vairāki barikāžu atceres pasākumi notiks līdz pat 20.janvārim.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs īsā uzrunā sacīja, ka kopš barikāžu notikumiem ir izaugusi jauna paaudze, kurai ir svarīgi stāstīt par tā laika notikumiem, kad cilvēki pameta savus ikdienas pienākumus un devās palīgā vēl neatjaunotajai valstij. Viņš uzsvēra, ka šo dienu notikumus latvieši un Latvijas karavīri nekad nedrīkst aizmirst.
1991.gada 13.janvāra naktī padomju armijas tanki aplenca Lietuvas Augstākās padomes ēku, ieņēma Lietuvas televīziju un telegrāfu, sadursmēs nogalinot 14 cilvēku. Latvijā Tautas frontes priekšsēdētājs radio uzrunā aicināja cilvēkus aizsargāt stratēģiski svarīgos objektus.
14.janvārī NATO nosodīja padomju armijas spēka lietošanu, bet dienu vēlāk ASK stadionā notika Latvijas Interfrontes mītiņš, kurā Vislatvijas glābšanas komiteja apsolīja izveidot jaunu valdību.
16.janvārī Vecmīlgrāvī pie Mangaļu tilta no OMON raidītas lodes mira Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks, bet divas dienas vēlāk īsi pirms pusnakts omonieši arestēja piecus brīvprātīgos kārtības sargus, kuri vēlāk OMON bāzē tika piekauti.
Janvāra notikumi Latvijā kulmināciju sasniedza 20.janvārī, kad OMON iebruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkā. Uzbrukuma laikā Bastejkalnā tika nogalināti milicijas leitnants Vladimirs Gomonovičs, inspektors Sergejs Konoņenko, režisors un kinooperators Andris Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš. Sašauts tika arī operators Gvido Zvaigzne, kurš no gūtajiem ievainojumiem mira 5.februārī.