Kaut Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs to ironiski dēvē par Rīgas graustu vizītkarti, Dienas aptaujātās amatpersonas uzskata - viss, ko varēja izdarīt, ir izdarīts. Īpašniekiem varot likt tikai atkal salabot dekoratīvo sietu un novērst bīstamību, bet jebkāda tālāka sakopšana atkarīga no viņu labās gribas.
Par spīti savulaik itin biežajām īpašnieku maiņām, renovācijas darbi ēkā pēdējos gados nav veikti, tikai 2008. gadā pēc ilgstošiem pūliņiem pašvaldībai izdevies panākt, ka ēka tiek iekonservēta un pārklāta ar dekoratīvo sietu, lai nebojātu pilsētas ainavu. Pēc tam amatpersonas apmierinātas teica - vairs nekādu bīstamību tā apkārtējiem nerada. Tomēr vēl šoceturtdien aģentūra LETA kārtējo reizi ziņoja: «Graustam ziemas vētrās saplosīts dekoratīvais pārsegs, un tagad no drūpošā nama trešā stāva loga karājas vairāki koka gabali, apdraudot garāmgājēju drošību. Viens koka gabals trešdien dienas vidū ar skaļu troksni nogāzās kādai garāmgājējai pie kājām, pārējie dēļu gali joprojām bīstami svārstās ārā pa trešā stāva logu.»
Ēkas autors ir viens no ražīgākajiem latviešu arhitektiem Konstantīns Pēkšēns. Kopš 90. gados sāktās denacionalizācijas ēka stāv tukša un kļuvusi par narkomānu un bezpajumtnieku iecienītu patvērumu. Zemesgrāmatā uzrādās, ka nama īpašnieki uz pusēm ir Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols un kāda Ludmila Baumane. Tas arī pagātnē bieži bijis arguments, kāpēc ēka stāv pamesta, - īpašnieki nevarot vienoties, ko ar to darīt tālāk.
Tomēr šis arguments, iespējams, tuvākajā nākotnē vairs nederēs - pēc neoficiālas informācijas, L. Baumanei piederošā daļa nesen pārgājusi T. Tola īpašumā, lai arī tas vēl nav ierakstīts zemesgrāmatā. Diena gan apstiprinājumu šai ziņai neieguva, jo A. Meikšāns to atteicās komentēt. Kaut beidzot sākt reālu darbību, lai savestu ēku kārtībā, varētu pamudināt šogad spēkā stājusies īpaši paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme graustiem - 3% -, A. Meikšāns Dienai teica, ka nekādu plānu neesot.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas numurā!