Lai varētu veikt siltumtīklu maģistrāles M-14 rekonstrukciju pirmajā posmā starp Rusavas un Ķīšezera ielām, RS drenē un iztukšo siltumtīklus, novadot zaļi iekrāsoto siltumnesēju - ūdeni - blakus esošajos lietus ūdens savākšanas grāvjos, no kurienes tas ieplūst Ķīšezerā.
Izplūstošais siltumnesējs ir iekrāsots ar fluoresceīnu, tā iegūstot zaļganu nokrāsu. Siltumnesējā pievienotā krāsviela nav kaitīga cilvēku veselībai un apkārtējai videi, uzsvēra Rence.
Parasti, veicot remontdarbus, siltumnesējs tiek novadīts pilsētas kanalizācijas sistēmā, taču konkrētajā gadījumā siltumnesējs tiek novadīts blakus esošajos lietus ūdens savākšanas grāvjos, jo šajā rajonā nav pazemes kanalizācijas sistēmas.
Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis stāstīja, ka šodien saņemti vairāki satraukti iedzīvotāju zvani par zaļo ūdeni Ķīšezera tuvumā.
Arī Jasinskis uzsvēra, ka uzņēmums izmantojis parasto pārtikas krāsvielu, kas cilvēku veselībai un videi ir nekaitīga, jo tā ir tā pati pārtikas krāsviela, ar kuru ikdienā sastopas cilvēki, lietojot limonādes vai ēdot saldējumu.
Zaļās krāsas pazušana atkarīgā no tā, cik ātri tā atšķaidīsies ar ūdeni, skaidroja Jasinskis.
Eiropas Savienības (ES) direktīva 67/548/EEC noteic, ka fluoresceīna nātrija sāls nav bīstama viela. Atbilstoši saskaņotai programmai "Fluoresceīna lietošanas tipveida programma RS ūdens siltumtīklos" fluoresceīna koncentrācija siltumtīklu ūdenī apkures sezonas laikā tiek uzturēta robežās no viena līdz 1,5 miligramiem litrā. Pašlaik labā krasta siltumtīklu ūdenī fluoresceīna koncentrācija ir zem 0,95 miligramiem litrā.
Ik gadu, uzsākot apkures sezonu, krāsviela tiek pievienota siltumnesējam. Tas nepieciešams, lai operatīvi varētu atklāt ūdens noplūdes siltumtīklos, kā arī atrast ēkās esošos bojātos karstā ūdens sildītājus, norādīja Rence.
Pateicoties dažādām ūdens noplūdes vietu identificēšanas metodēm siltumtīklos, tostarp izmantojot fluaresceīnu, vidējais ūdens piebarošanas daudzums siltumtīklos samazināts par gandrīz astoņām reizēm. Ja 1996./1997. finanšu gadā vidējais ūdens piebarošanas daudzums siltumtīklos bija 204 tonnas stundā, tad 2008./2009. finanšu gadā jau vairs tikai 26 tonnas stundā, informē RS.