Krievu, ukraiņu un baltkrievu pensionāri Rīgā bez maksas brauc jau no 55 gadu vecuma

Pilnu brauciena cenu Rīgas autobusos un trolejbusos maksā mazākā daļa rīdzinieku – pārējiem pilsētas vadība ir piešķīrusi atlaides. Lielākie ieguvēji ir Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāri, jo viņiem iespēja nemaksāt par braucieniem ir jau no 55 gadu vecuma.

Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka sabiedriskajā transportā 100 procentu atlaide ir Rīgā deklarētajiem  nestrādājošajiem vecuma pensionāriem, nešķirojot tos pēc pavalstniecības. Līdz ar to Rīgas satiksme atlaidi piemēro arī tiem rīdziniekiem, kas uzrāda citās valstīs izdotas pensionāru apliecības.  Latvijas pilsoņi un nepilsoņi pensionāra statusu iegūst no 63 gadu un 3 mēnešu vecuma. Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi pensionējas ātrāk – sievietes no 55 gadiem, vīrieši no sešdesmit. Līdz ar to viņi tiesības braukt Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas iegūst trīs līdz astoņus gadus ātrāk, nekā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi. 

"Uz šo brīdi mums ir 61399 nestrādājoši pensionāri, kas šādu statusu ir ieguvuši, un atbilstoši šim statusam mēs varam paskatīties, cik daudz viņi ir braukājuši. Tas ir ļoti precīzs cipars, bet noapaļojot es teikšu, ka 24 miljonus reižu," stāsta Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis. "Mēs neesam lēmumu pieņēmēji, mēs esam izpildītāji. Mēs balstāmies uz to, kādi ir Rīgas domes saistošie noteikumi. Noteikumi nosaka, to, ka šajā konkrētajā kategorijā jābūt diviem nosacījumiem. Pirmām kārtām viņam ir jābūt pensionāram, tur nav rakstīts, tur nav nekādi noteikumi vai viņš ir Latvijas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas pensionārs, un otram kritērijam jābūt, ka viņš ir Rīgā deklarējies."

Rīgas domē Nekā personīga neizdevās uzzināt, vai pašvaldība ir vērtējusi šīs atšķirības, rēķinājusi, cik pilsētai izmaksās pēc Latvijas likumiem vēl darbaspējas vecumā esošo citvalstu pilsoņu pārvadāšana. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā saka, pašvaldībai  neesot tiesību šķirot pensionārus pēc pilsonības, ierobežot to valstu pavalstniekus, kas pensionējas ātrāk, nekā Latvijā noteikts. 

"Es domāju, ka Rīgas dome nevar tādā veidā šķirot pensionārus, vienus vai otrus, jo pa lielam visi pensionāri, kas legāli uzturas Latvijā, kuriem te ir personas kodi. Nav svarīgi, vai tie ir Latvijas, Krievijas, Gruzijas, Ukrainas, citu valstu pensionāri. Viņi te dzīvo, mums nav nekāda pamata viņus šķirot. Otra lieta  - nodrošina arī izdienas pensionāriem. Te nav nekādas politikas, vispār. Te ir politiska pozīcija, kas pastāv šobrīd Rīgas pašvaldībā," saka RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

No sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājas Olgas Veidiņas teiktā varēja noprast, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāri ir pelnījuši atlaides ātrāk, jo viņi ir īpaši nabadzīgi. "Mēs esam demokrātiska valsts, un tie vecie cilvēki, atvainojiet, viņi uz saviem pleciem iznesa visu Latvijas neatkarību. Gan ar Krievijas, gan Latvijas pilsonību. Un viņi strādāja Latvijas labā. Neatņemsim veciem un slimiem kaut kādas pēdējās iespējas normāli dzīvot. Viņiem jau tā viss ir atņemts, ar visiem tiem nodokļiem, visiem tiem PVN un visu pārējo. [..] Ir cilvēks. Vecs, slims, kuram viss ir atņemts, kurš dzīvo nabadzībā. Kurš dzīvo, kurš nevar nopirkt normālu maizi. Un es nekad pensionāru nedalīšu - latviešu vai krievu. Tas ir vecs cilvēks, kuram vajag normāli un kārtīgi dzīvot. Atvainojiet. [..] Es uzskatu, ka tas ir taisnīgi cilvēkiem pensijas gados saņemt atlaidi, un to vajadzēja darīt visā valstī, jo viņi ir nopelnījuši, un nav taisnīgi ņemt nost vēl nodokļus no viņu pensijas. [..] Man ir nospļauties, vai viņš ir Krievijas vai viņš ir Latvijas... Viņš ir nopelnījis savu pensiju un viņš ir strādājis šajā zemē. Es esmu demokrāte un man vienalga ir – latvietis, krievs, ebrejs, latgalietis, vācietis, soms, viņš ir pensijā un viņš ir tiesīgs saņemt labumus. Atvainojiet, un nevajag cilvēkus dalīt. Kauns!" skarba bija Veidiņa.

Vides un reģionālās attīstības ministrijā saka, pašvaldībai nevar aizliegt noteikt atlaides dažādām personu grupām. Likumā ir tikai viens ierobežojums – nedrīkst noteikt atlaides tikai pēc viena kritērija – vai persona ir vai nav deklarējusies pašvaldībā.

Ne Rīgas satiksmei, ne Rīgas domei neesot informācijas, cik daudz ir ārvalstu pilsoņu, atlaižu saņēmēju, kas nav sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu. Pēc Nekā personīga aplēsēm šādu cilvēku varētu būt vairāki tūkstoši. 

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Rīgā pavisam deklarējušies 28 tūkstoši Krievijas pilsoņu un pāris tūkstoši cilvēku ar Ukrainas un Baltkrievijas pasēm. Ekonomiskās krīzes laikā no 2008. gada līdz 2013. gadam strauji auga nepilsoņu skaits, kas pārgāja Krievijas pilsonībā. Tās pārsvarā bija 55 gadus vecas sievietes. Krievijas pilsonība nodrošināja iespēju saņemt Krievijas pensiju. Arī šobrīd liela daļa no tiem, kas izvēlas Krievijas pilsonību, ir pensijas vecuma cilvēki.

Ja 2010.gadā Krievijas pilsonībā pārgāja 5763 nepilsoņi, tad 2015. gadā tādu bija 1618, bet 2016. gadā 873. Visticamāk, tas ir saistīts ar Krievijas rubļa vērtības samazināšanos uz pusi, līdz ar to arī Krievijas piedāvātās pensijas ir divreiz mazākas. 

Ja pieņem, ka nestrādājoša pensionāra atlaides saņem pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu līdz Latvijā noteiktajam pensijas vecumam, tad Rīgas budžetam tas izmaksā 2,3 miljonus eiro gadā. 

Vērienīgās atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā ir lielākais partijas Saskaņa trumpis vēlētāju acīs. Taču pilsētas vadība izvairās runāt, ka par to samaksā tās personas, uz ko atlaides neattiecas.

Arī citās pašvaldībās pensionāriem ir atlaides. Piemēram, Liepājā. Taču tur arī noteikts, ka uz 50 procentu atlaidi var pretendēt tikai tāds pensionārs, kura ienākumi ir zem 300 eiro.