Muzeja rekonstrukcijai Kultūras ministrijas konkursā ir piesaistīti 1 200 000 latu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, kas tiks apgūti nākamgad. Pārējais nepieciešamais finansējums būs muzeja ēkas īpašnieces - Rīgas domes - daļa.
Tehniskajam projektam, ko izstrādā Lietuvas arhitektu birojs ProcessOfice, jābūt gatavam februārī. Piesaistītie sadarbības partneri - apakšuzņēmēji, kas nodarbojas ar tehnisko lietu projektēšanu - būvkonstruktori, elektriķi, klimata kontroles speciālisti un citi. Tas, pie kā strādā katra tehniskā grupa un kādi risinājumi tiek piedāvāti, tiek atrādīts katru nedēļu - ceturtdienās Rīgas domes Īpašuma departamentā. Arhitekti rāda savas ieceres, notiek arī apspriešana. Piemēram, pirms divām nedēļām tika diskutēts par ēkas ārējo apgaismojumu.
Salīdzinot ar sākotnējo ieceri, projektā ir veiktas vairākas pārmaiņas tehnisko jautājumu risinājumā. Savas korekcijas ir ieviesuši būvkonstruktori, piemēram, uz citu telpu pārvietota viena evakuācijas kāpņu telpa. Bet izmaiņas nav tik radikālas, lai varētu teikt, ka sākotnējā rekonstrukcijas iecere būtiski mainījusies. Ir saglabājušās terases uz jumta, bēniņu telpas apguve - gan saistībā ar tehnisko telpu izbūvi, mazākā apjomā nekā tika sākotnēji iecerēts. Bet tur diemžēl neko nevar darīt, jo ir jāievēro visas tehniskās prasības.
Pilnīgi no jauna projektā ir ienākušas izstāžu zāles pazemes jaunbūvē, kas tiks veidota uz parka pusi. Sākotnēji tur tika plānotas tikai glabātavas, restaurācijas darbnīcas un dažādas palīgtelpas. Bet tagad tiek projektētas arī trīs izstāžu zāles pazemē - kopumā 800 kvadrātmetru platībā. Pēc Lāces teiktā, tas muzejam būs milzīgs ieguvums. Apakšzemes zona nebūs slēgta publikai. Tas ir radikāli jaunais, kas ir ienācis projektā.
"Projekts ir sarežģīts. Jūtu, ka arhitektiem ir pietāte pret muzeja simtgadīgo ēku, kura ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Arī apakšzemes jaunbūves projekts ir sarežģīts, jo jāiet gruntsūdeņos," pastāstīja Lāce.
Tiekot domāts par liepu alejas un visu vērtīgo koku saglabāšanu. Pagaidām izskatās, ka apakšzemes jaunbūves dēļ būs jānozāģē tikai viens vērtīgs koks - Kanādas kļava. Pārējos izcērtamos kokus eksperti ir atzinuši par mazvērtīgiem, un to vietā pēc būvniecības beigām tiks iestādīti citi. Lielajiem ozoliem neviens klāt neķersies, kaut arī speciālisti ir atzinuši, ka tie savulaik ir iestādīti pārāk tuvu muzeja ēkai un tagad tai kaitē, varbūt tikai zaru vainagi tiks paretināti. Kopumā koku zaudējums būšot neliels - tiks nozāģēti 5-6 koki. Galvenais, ka tiks saglabāta liepu aleja - tā saucamais jātnieku ceļš. Šis loks parkā beidzot tiks padarīts par gājēju ceļu un izgaismots. Patlaban šī vieta vēlās vakara stundās ir tumša, drūma un nepievilcīga. Cilvēki vakaros nemīl uzturēties šajā parka daļā.
Vēsturiskā muzeja ēka Krišjāņa Valdemāra ielā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, saglabāsies tieši tāda, kāda tā ir patlaban, apgalvo Lāce Pastāvīgās ekspozīcijas zāļu plānojums arī saglabāsies tāds pats, kāds ir patlaban.
Tomēr dažas radikālas izmaiņas muzeja vecajā ēkā būs. Apmeklētāji, tāpat kā patlaban, ienāks ēkā pa galveno ieeju no Krišjāņa Valdemāra ielas. Bet, ienākot muzeja vestibilā, apmeklētāji dosies lejā uz cokolstāvu, kur būs izvietotas garderobes un tualetes. Tad apmeklētājs dosies augšā vai nu ar liftu, vai kājām pa kāpnēm.
Muzeja ēkā tiks ierīkots lifts visas ēkas augstumā no cokolstāva līdz kupolam, kas vienlaikus kalpos arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kā kravas lifts. Vairākus liftus vēsturiskajā muzeja ēkā iekārtot nav iespējams, tāpēc ir izraudzīts kompromisa variants.
Muzeja apmeklētāji varēs daļēji redzēt ēkas bēniņus, kuros būs aktivitāšu zona mazām izstādēm un pasākumiem. Apmeklētājiem būs pieejams arī ēkas kupols, kurā nokļūšana šobrīd ir praktiski neiespējama. No kupola varēs iziet uz jumta terasēm. Rekonstrukcijas rezultātā tiks izbūvētas jumta terases, bet paša jumta konstrukcija netiks mainīta un saglabāsies muzeja ēkas arhitekta Vilhelma Neimaņa dotais jumta konstruktīvais risinājums. Būs tikai iespēja iziet jumta terasē un paskatīties uz Rīgas centra panorāmu. Ja uz veco muzeja ēku pēc rekonstrukcijas skatīsimies no Krišjāņa Valdemāra ielas, nekādas izmaiņas ēkas ārējā veidolā neredzēsim. Jumta terase būs tik augsta un tās izbūves leņķis būs tāds, ka no apakšas tā nebūs redzama.
Visbūtiskākā rekonstrukcijas izmaiņa ir saistīta ar apakšzemes apjomu, kas būs divos līmeņos. Tajā būs trīs savstarpēji savienojamas izstāžu zāles. Cilvēki varēs staigāt pa bruņota stikla grīdu vairākās kārtās. Kad apmeklētājs dosies uz pazemes izstāžu zāli, viņam būs iespēja redzēt arī muzeja gleznu krājuma glabātavu.