Basteja bulvāra pārdēvēšanas pretinieki norāda, ka tas ir vēsturiskais ielas nosaukums, bet Z.A.Meierovica vārdā tā nosaukta vēlāk - Latvijas pirmās neatkarības laikā. "Ja sāksim kā padomju laikos mainīt ielu nosaukumus atkarībā no situācijas, būs pārkāpta vietvārdu piešķiršanas metodika," saka RD vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas vadītājs Jānis Krastiņš. Viņš uzsver, ka bulvāra un Vaļņu ielas nosaukumi iemūžina brīdi, kad viduslaiku Vecrīga ieguva tās šodienas vaibstus. "Kad sākās lielās Aleksandra II reformas, nojauca nocietinājuma bastionus un vaļņus un izveidoja gaumīgus bulvārus," skaidro vēsturnieks Aivars Stranga, piebilstot, ka Basteja kalns tapis no izpostīto nocietinājumu paliekām.
RD pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis gan ir par Basteja bulvāra vārda maiņu un bija vienīgais, kas padomes balsojumā atbalstīja šo ideju. Tas ir "valstiski svarīgi un reprezentabli", viņš skaidro. Taču problēmas pārdēvēt Basteja bulvāri rada arī adresācijas pamatprincipi, kas noteic, ka adreses nosaukums nedrīkst būt garāks par 30 rakstzīmēm un ka personas vārdā nosauktā ielā jāizmanto pilns vārds.
Tā kā no domas par bulvāra pārdēvēšanu nācies atteikties, padome meklē citus veidus, kā iemūžināt Z.A.Meierovica vārdu. "Meierovica, kas bija izcils ārlietu resors, vārdā jāsauc kas tāds, kam ir idejiska saite ar viņa darbu, citādi tas būs formāli," brīdina Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis. Savā blogā portālā Diena.lv Aigars Štokenbergs iesaka Z.A.Meierovica vārdā nosaukt Vingrotāju ielu, kas iet gar Ārlietu ministrijas (ĀM) ēku. "Līdz ar to ĀM turpmāk atrastos Meierovica ielā vai vienkārši - Meierovica namā," blogā raksta A.Štokenbergs. Turpinot ārlietu tematiku, O.Spārītis iesaka Z.A.Meierovica vārdā saukt ceļu no Rīgas starptautiskās lidostas līdz K.Ulmaņa gatvei, kam šobrīd nav piešķirts nosaukums.
"Salu un vēl nepabeigto Dienvidu tiltu Pārdaugavā turpina Ulmaņa un Čakstes vārdos sauktās gatves, tādēļ plānoto Brīvības ielas dublieri, kas beigtos ar ziemeļu pārvadu, varētu saukt Meierovica vārdā," uzskata J.Krastiņš. Savukārt pieminekļu padome iesaka pie ĀM uzcelt Meierovica pieminekli. Dienas aptaujātie eksperti izteica vēl virkni priekšlikumu, kā godināt Z.A.Meierovica vārdu, tostarp, viņa vārdā nosaukt kādu Rīgas laukumu, auditoriju ĀM vai augstskolā, izvietot nelielu krūšutēlu pie ieejas ĀM, vai arī izveidot Meierovica stipendiju vai balvu.
***
Zigfrīds Anna Meierovics (05.02.1887. - 22.08.1925.)
Piedalījās vairāku biedrību, tostarp Rīgas Latviešu biedrības darbībā. 1915.gadā sāka darbu Maskavas Tautas bankā, pēc 1917.gada februāra revolūcijas atgriezās Rīgā un pievērsās politikai. Viens no Latvijas Zemnieku savienības dibinātājiem. 1918.gadā deleģēts darbam Stokholmā un Londonā. Tā paša gada 19.novembrī kļuva par pirmo Latvijas ārlietu ministru. Līdz 1924.gada 25.janvārim nepārtraukti pildīja ārlietu ministra pienākumus, paralēli divreiz vadīja valdību. Bija Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un pirmās Saeimas deputāts.