Noteikumi apstiprināti pēc piecu stundu garas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītājas Evijas Piņķes iztaujāšanas.
Domnieki jaunos saistošos noteikumus pirmo reizi apstiprināja 30.oktobrī, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tos nesaskaņoja, kopumā iesakot 43 precizējumus. Arī jaunā redakcija būs jāsūta saskaņošanai.
Kā pastāstīja Piņķe, no ministrijas ieteikumiem vērā ņemti 22, pieci iestrādāti daļēji, bet 16 priekšlikumi nav ieviesti.
Viņa apgalvoja, ka ministrijas ieteikumi nemaina noteikumus pēc būtības, bet atsevišķās vietās precizē vairāku punktu redakciju. Priekšlikumi bijuši saistīti ar to, ka tie dublētu citas normas, piemēram, Ministru kabineta noteikumus.
Kategoriski noraidīts tikai viens priekšlikums. "Ministrija norādīja, ka neredz iemeslu, kāpēc jāaizliedz zaļo atkritumu dedzināšana pilsētas teritorijā. Patiesībā mūs šāds priekšlikums pārsteidz, jo ministrijai būtu jārūpējas arī par gaisa kvalitāti, un atkritumu dedzināšana ar to nav savienojama," skaidroja Piņķe.
Lai gan tagad pieņemti jauni saistošie noteikumi, dome ir izsludinājusi jaunu atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu atbilstoši līdzšinējai kārtībai, kas, piemēram, paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas, nevis četras kā jaunie notiekumi. Piņķe domes sēdē atzina, ka, pieņemot jaunos saistošos noteikumus, līdzšinējais iepirkums tiks atsaukts un sludināts jauns.
Ja valdība, kā rosinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), otrdien pagarinās ārkārtējās situācijas termiņu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā līdz 2020.gada 12.martam, galvaspilsētas domei būs nedaudz vairāk kā trīs mēneši, lai iepirkumā izraudzītos jaunos atkritumu apsaimniekotājus. Tālāki pagarinājumu vairs nebūs iespējami, jo to neparedz likums.
Jaunie noteikumi paredz citu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā un nosaka vairākas tehniskas lietas. Noteikumi tostarp paredz Rīgu sadalīt četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, izpilddirekciju robežās.
Plānots, ka Rīgas Austrumu izpilddirekcijas teritorijā ietilps pilsētas centra rajona un Rīgas Latgales priekšpilsētas administratīvā teritorija, bet Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas robežās - Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvā teritorija.
Tikmēr Pārdaugava tiktu sadalīta divās daļās - Kurzemes rajona administratīvā teritorija un Zemgales priekšpilsētas administratīvā teritorija.
Iedzīvotāju skaita ziņā vislielākā būs Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas zona, ar aptuveni 260 000 iedzīvotāju. Tam sekos Centra un Latgales priekšpilsētas zonā ar aptuveni 203 000 iedzīvotāju. Tikmēr Kurzemes rajonā ir aptuveni 127 000 iedzīvotāju, bet Zemgales - 103 000 rīdzinieku.
Arī teritoriāli vislielākā būs Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas zona, kas aizņems aptuveni 13 297 hektārus platības, savukārt Zemgales rajons - aptuveni 3966 hektārus. Kurzemes rajons tikmēr teritoriāli aizņems aptuveni 7615 hektārus lielu platību, bet centra rajons un Latgales priekšpilsēta - aptuveni 4970 hektārus.
Kurzemes rajonā ietilps tādas apkaimes kā Daugavgrīva, Ķīpsala, Imanta, Zasulauks, Buļļi, Bolderāja un citas. Savukārt centra un Latgales priekšpilsētas zona aptvers Ķengaragu, Grīziņkalnu, Vecrīgu, Pļavniekus, Rumbulu un citas apkaimes. Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas zonā ietilpst tādas apkaimes kā Brasa, Dreiliņi, Mežciems, Purvciems, Mežaparks, Sarkandaugava, Teika un citi. Tikmēr Zemgales priekšpilsētā ietilps Āgenskalns, Zolitūde, Ziepniekkalns, Pleskodāle u.c.
Vistālāk vest atkritumus uz "Getliņu" poligonu uzņēmējiem būs no Kurzemes rajona - Buļļiem, Daugavgrīvas, Bolderājas un Kleistiem un Ziemeļu rajonā no Mangaļsalas, Vecāķiem, Trīsciema, Vecdaugavas un Vecmīlgrāvja.
Jaunie noteikumi paredz, ka atkritumu savākšana Rīgā tiks veikta, izmantojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, atkritumu dalītās savākšanas punktus, nešķiroto atkritumu konteineru novietnes vai pazemes (iebūvējamo) konteineru laukumus, arī ēkām ar stāvvadiem, kā arī priekšapmaksas atkritumu maisus teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana.
Vienlaikus dome plāno, ka līdz 2021.gadam mājām, kurās ir ierīkoti atkritumu stāvvadi, tie būs jāslēdz.
Vienas no lielākajām izmaiņām noteikumos saistītas ar atkritumu izvešanas biežumu. Piemēram, nešķirotos atkritumus no individuālām dzīvojamām mājām jāizved ne retāk kā vienu reizi mēnesī, taču tikai gadījumā, ja īpašumā deklarētas ne vairāk kā divas personas un, pieņemot, ka izvesto atkritumu daudzums mēnesī ir 120 litri neatkarīgi no atkritumu savākšanas veida.
Vismaz vienu reizi divās nedēļās atkritumi no individuālām mājām būs jāizved, ja tajā dzīvesvietu deklarējušas vairāk nekā divas personas, savukārt daudzdzīvokļu namiem atkritumu izvešana būs jāorganizē vismaz reizi nedēļā.
Vienlaikus dome paredz iespēju iedzīvotājiem samazināt izvešanas biežumu šķirojot atkritumus, piemēram, individuālo māju īpašnieki ar diviem deklarētiem iedzīvotājiem izvešanas biežumu varēs samazināt līdz reizei divos mēnešos.
Attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, piemēram, veikaliem, kafejnīcām un tirdzniecības centriem, noteikumos iekļauta prasība, ka tiem atkritumi jāizved vismaz reizi četrās nedēļās.
Vienlaikus gan komersantiem būs iespēja slēgt līgumu, kurā izvešanas biežums būs biežāks - piemērots reālajai situācijai.
Noteikumi arī paredz, ka atkritumu izvešanu nevarēs veikt laika posmā no plkst.23 līdz 5, lai netraucētu rīdzinieku naktsmieru. Tāpat Mājokļu un vides departaments plāno izveidot sistēmu, kurā tiks reģistrēti visi Rīgas pilsētas teritorijā esošo nekustamo īpašumu lietotāji, kuri slēgs atkritumu apsaimniekošanas līgumus.
Tāpat ir iekļauta iespēja atkritumu izvešanu organizēt sezonāli, piemēram, vasarnīcās un tamlīdzīgi.
Publisko pasākumu organizētājiem būs pienākums nodrošināt sadzīves atkritumu tvertnes pietiekamā daudzumā, rūpējoties, lai tās tiktu savlaicīgi iztukšotas. Pasākuma dalībniekiem būs jānodrošina iespēju šķirot tā laikā radušos atkritumus, šim nolūkam pasūtot attiecīgas atkritumu tvertnes atkritumu apsaimniekotājam, kā arī būs jāparūpējas par attiecīgās teritorijas sakopšanu.
Tikmēr atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma marķētiem atkritumu konteineriem nepieciešamā daudzumā, kā arī jāparūpējas par konteineru identificēšanu - tie jāreģistrē, jāaprīko ar RFID mikroshēmu konteinera atpazīšanai un to dizains jāsaskaņo ar Mājokļu un vides departamentu.
Atkritumu apsaimniekotājiem, sadarbībā ar pašvaldību, būs arī jāorganizē sabiedrības izglītošanas un vides apziņas veidošanas pasākumi, ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos atkritumu šķirošanā.
Noteikumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos atkritumus gadījumos, ja vairāk nekā trīs reizes mēneša laikā konstatēts, ka atkritumi tiek novietoti ārpus konteineriem vai pārsniedz to tilpumu.
Tāpat atteikties savākt atkritumus varēs gadījumos, ja konteinerā ievietoti atkritumi, kas neatbilst uz attiecīgā konteinera norādītajam atkritumu veidam, ja nav nodrošināta piekļuve konteineriem un, ja ceļa seguma stāvokļa vai transporta satiksmes ierobežojumu dēļ atkritumu apsaimniekotājs nevar tiem piekļūt.
Šādos gadījumos atkritumu konteineri tiks iztukšoti tuvākajā iespējamā laikā, par to iepriekš vienojoties ar klientu.
Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā atkritumu dalītu savākšanu un šķirošanu, ar mērķi samazināt poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un veicināt materiālu atgūšanu no atkritumiem un to atkārtotu izmantošanu.