Mainoties globālajām transporta plūsmām un ekonomiskajai situācijai mūsu reģionā, arī Rīgas osta mainās, lai saglabātu kravu apgrozījumu un veiksmīgi konkurētu ar citām reģiona ostām. Viens no ceļiem, kā nodrošināt darba vietas, ieņēmumus un stabilu kravu apgrozījumu, ir veicināt ražošanu un ar ražošanu saistītu kravu īpatsvaru ostā.
"Šobrīd esam uz sliekšņa, lai vērtu durvis uz nākamo desmitgadi. Ostas attīstības nākotnes vīzija iezīmēta Rīgas brīvostas (RBO) attīstības programmā 2019. - 2028. gadam, kā vienu no galvenajiem virzieniem nosakot ražošanas attīstību ostā, kas veicinātu sinerģiju ar kravu pārvadājumiem. Kravu plūsma un konteineri, kuri ir saistīti ar ražošanu, garantē stabilāku un ilglaicīgāku kravu apjomu piesaisti ostā," uzsver RBO pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Izstrādājot RBO attīstības programmu, tika izmantota Roterdamas ostas pieredze, kam ar Rīgas ostu ir gan līdzīgas iezīmes kravu konjunktūrā. Roterdamas osta ir pazīstama kā Eiropas lielākā osta, taču tā ir arī liela industriālā teritorija ar veiksmīgiem dažādu nozaru ražošanas uzņēmumiem. Ražošana šeit sāka attīstīties pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un šodien aptuveni puse no teju 470 miljoniem tonnu kravu, ko gadā pārkrauj, saistītas ar ražošanas aktivitātēm pašā Roterdamas ostā.
Roterdamas ostas pārvaldes projektu vadītājs un analītiķis Karloss Zepeda norāda: "Cilvēki bieži aizmirst, ka osta var būt ne tikai kravu pārkraušanas vieta, bet arī ražošanas bāze ar rūpnīcām. Ražošanas aktivitātes ģenerē ne vien kravas, bet arī būtiskus ienākumus ostai.
Attīstoties transporta nozarei un ostu infrastruktūrai, konkurence ostu starpā aizvien pieaug.
Piemēram, konteineri vienu dienu var iet uz vienu ostu, bet tiklīdz kāda cita osta samazinās tarifus, tie būs prom. Un ostu nozarē visi saprot - ja nav kravu, nav arī ostas. Taču, ja ostā ir ražošana, kravas nekur nepazudīs. Ražošana nodrošina noteiktus pamatus kravu apjomiem un investīcijām infrastruktūras attīstībā."
Viņš atgādina, ka ražošana rada arī vairāk darbavietu nekā kravu pārkraušana. Piemēram, lejamkravu terminālis Roterdamas ostā nodarbina 3-4 cilvēkus uz hektāru, kamēr blakus esošā ķīmijas rūpnīca 8-15. Ražošana rada lielu pievienoto vērtību gan no biznesa, gan sabiedrības viedokļa. Turklāt mūsdienu kravu termināļi tiek pilnībā automatizēti, kas nenovēršami turpināsies, ietekmējot darbavietu skaita mazināšanos kravu pārkraušanas segmentā.
Vēl viena būtiska Roterdamas ostas iezīme ir ražošanas klasteri. "Klasteru veidošanai ir vairākas priekšrocības. Uzņēmumiem tas nozīmē mazākas investīcijas, jo visa pamata infrastruktūra jau ir pieejama. Turklāt vienas industrijas pārpalikumi ir citas industrijas resurss, kurš ir pieejams bez lielām loģistikas izmaksām. Plānojot ražošanas attīstību Rīgas ostā, šī pieredze noteikti būtu jāņem vērā," pauž K. Zepeda, piebilstot, ka ražošanas attīstība ostā var sniegt būtisku pienesumu visai valsts ekonomikai.
"Tik mazā tirgū, kāds ir Latvijā, būtiski ir radīt ražošanu un savu tirgu. Līdzīgu attīstību mēs redzējām Omānā, kas arī ir maza valsts, lielu kaimiņu ielenkumā. Tur ražošanas attīstība ostā radīja tirgu, kas piesaistīja investīcijas un radīja darbavietas," akcentē K. Zapeda.
Jābūts Stulbiņš
???