Apvienība pret nacismu 16.martā no plkst.8.45 līdz 9.15 aptuveni 20 cilvēku sastāvā dosies uz Brīvības pieminekli, lai noliktu tur ziedus, bet pēc tam no plkst.10 līdz 13 apvienība bija iecerējusi organizēt aptuveni 100 cilvēku sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pie Bastejkalna.
Apvienības pret nacismu pārstāvis Jānis Kuzins šodien tiesas sēdē uzsvēra, ka organizācijas nolūks ir "klusējošs pikets" bez konfrontācijām, tāpat kā tas noticis iepriekšējos gadus. Lai apliecinātu miermīlīgos nolūkus, Apvienība pret nacismu pasākuma gaitā atteikusies no skaņas pastiprinošu ierīču izmantošanas.
Gan Drošības policijas, gan Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvji tiesas sēdē atzina, ka konkrētais pasākums drošības riskus nerada. Kā viens no galvenajiem iemesliem, kas radījuši bažas par drošības apdraudējumiem 16.marta pasākumu laikā, tika minēts biedrības Autonomā darbība pieteikums rīkot konfrontējošu akciju vienlaikus ar biedrību Daugavas Vanagi. Drošības policijas informācija liecina, ka Autonomās darbības biedru lokā bijušas vairākas iepriekš sodītas personas, tāpēc radušās bažas par iespējamām nekārtībām.
Jau ziņots, ka Autonomā darbība vēlējās organizēt akciju pret latviešu leģionāru pieminēšanu laikā, kad Daugavas Vanagi plānoja doties gājienā uz Brīvības pieminekli, lai tur noliktu ziedus, godinot latviešu karavīru piemiņu. Pasākuma organizatori domē pasākumu oficiāli nav atcēluši, taču izplatījuši publisku paziņojumu, ka 16.martā nekādas akcijas nerīkos. Biedrība nav arī vērsusies tiesā, lai apstrīdētu domes lēmumu aizliegt tās iecerēto pasākumu.
Valsts policijas pārstāve Mārīte Ziemele tiesā atzina, ka policija gatavojas drošības un kārtības nodrošināšanai 16.marta pasākumu laikā neatkarīgi no tā, vai pasākumi tiks aizliegti vai atļauti.
Tiesa nosprieda apmierināt biedrības Apvienība pret nacismu prasību atcelt Rīgas izpilddirektora lēmumu aizliegt 16.marta pasākumu un uzdeva Rīgas domei atmaksāt biedrībai valsts nodevu 20 latu apmērā. Tiesas spriedums stājas spēkā nekavējoties un ir pārsūdzams 30 dienu laikā. Pilns spriedums būs pieejams 20.martā pēc plkst.16.
Kuzins pēc tiesas sēdes pauda gandarījumu par tiesas lēmumu un par iespēju paust viedokli 16.martā. "Mēs parādīsim attieksmi, ka esam pret leģionāru atceres pasākumiem. Arī Eiropas Padome ir paudusi nožēlu, ka pašvaldība šos pasākumus neaizliedz un nenosoda, tāpēc antifašistiem un antinacistiem ir jārīkojas," uzskata Kuzins.
Laikā, kad leģionāru piemiņas dienas dalībnieki pulcēsies pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus, apvienības biedri pie Bastejkalna piketēs pret šādu rīcību, lai starptautiskā sabiedrība redzētu, ka daļa sabiedrības šos pasākumus neatbalsta. "Brīvības piemineklim nav nekādas saistības ar Otro pasaules karu un leģionāriem. Tam ir domāti Brāļu kapi un Lestenes kapi, bet tas nav jādara Rīgas centrā," žurnālistiem sacīja Kuzins.
Kā ziņots, pirmdien tiesa atcēla domes aizliegumu Uldim Freimanim 16.martā pieminēt Baigā gada staļinisma upurus, Freimanis 16.martā Brīvības pieminekļa laukumā pie Laimas pulksteņa varēs organizēt iecerēto piketu, kas notiktu vienlaikus ar pieteikto Daugavas Vanagu gājienu, - no plkst.11 līdz 14. Freimanis piketā plāno pulcēt aptuveni desmit domubiedrus.
Arī Daugavas Vanagi tiesā apstrīdējuši pašvaldības aizliegumu rīkot latviešu leģionāru piemiņas pasākumus 16.martā. Daugavas Vanagi arī šogad, tāpat kā citus gadus, pieminot latviešu leģionārus, vēlas doties gājienā no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim un tur nolikt ziedus.
Jau vēstīts, ka Rīgas dome 6.martā nolēma aizliegt visus 16.martā plānotos pasākumus gan tiem, kuri šajā datumā publiski vēlas godināt latviešu leģionārus, gan arī viņu pretiniekiem, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma. Vairākas organizācijas šāds lēmums neapmierināja, tāpēc tās to pārsūdzēja tiesā.
(papildināts ar 8. un 9.rindkopu)