Kā novēroja _Diena_, maisos sabērta tikai neliela daļa smilšu, bet pārējās izbērtas kaudzēs kanāla malā pārdesmit metru attālumā viena no otras. Izpilddirekcijā nevarēja pateikt, kad varētu sākties darbi pie pastāvīga dambja izbūves, ar ko vietējos iedzīvotājus mierinot vairākus gadus.«Kamēr situācija nav kritiska, smiltis maisos nebērsim, jo laika prognoze ir viens, bet likt cilvēkiem strādāt — kas cits,» _Dienai _skaidroja sestdienas pēcpusdienā Bukultos sastaptais Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors Juris Viņķelis. Iepriekš izpilddirekcija solīja ar vairāk nekā 600 maisiem nostiprināt visas ielas zemākās vietas, kur plūdu laikā var rasties pārrāvumi. Kanāla malā gan haotiski izkārtototi ar smiltīm pildīti nepilni simt maisi, kas sarindoti vienā slānī nepilna pusmetra augstumā tikai vienā no reljefa pazeminājumiem. Vietējie _Dienai _stāstīja, ka pārrāvuma risks pastāv vēl vairākās citās vietās, kurās no maisiem veidots aizsargdambis netika izveidots.Kanāla ielas iedzīvotāji stāsta, ka ceļš, kas nošķir vairāk nekā 100 mājas no ūdens, pārplūst nepilnā pusstundā. Turpat katru gadu piedzīvotos plūdos ūdens appludina aptuveni 80% Bukultu māju un visas otrā kanāla krastā esošās būves, kuru gan ir skaitliski mazāk. Bukultieši mēģināja plūdu draudus novērst paši, aicinot celtniekus, kas atjaunoja tiltu pār Juglas kanālu, sabērt veco tilta elementu demontāžas laikā radušās šķembas vietās, kur plūdu laikā ūdens tiek pāri ceļam uz apdzīvoto rajonu. «Šķembas gribējām sabērt tur, tajā lielajā bedrē, kur ūdens pirmām kārtām tiek pāri,» izrāda sirms kungs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu. Celtnieki gan atbildējuši, ka tā rīkoties nevar, citādi «zaļie mūs piebeigs». J.Viņķelis gan paskaidroja, ka šādām darbībām nepieciešams izstrādāt projektu un iegūt būvatļauju, uz ko idejas autors ieteica tādā gadījumā atkal gatavot piecus sešus sūkņus.Lai risinātu plūdu problēmu, tiek izstrādāts pastāvīga aptuveni metru augsta aizsargdabja projekts, taču J.Viņķelis atturējās minēt, kad to varētu uzbūvēt. Kamēr šāda dabmja Bukultos nav, izpilddirektors vietējiem iedzīvotājiem ieteica «savstarpēji sakoordināties un būt gataviem, ka aicināsim jūs palīgā, ja sinoptiķu prognoze piepildīsies un tiešām būs plūdi».
Sestdienas vakarā Latvijas austrumu rajonus jau sasniegusi ciklona mala, liecina meteorologu informācija. Latgalē iegriezies ziemeļaustrumu vējš un sāk snigt no ciklona nestajiem mākoņiem. Vējš gan vēl nav stiprs un pieņemsies spēkā nakts vidū, kad ciklona ietekmes zonā jau būs nonākusi visa Latvija un ziemeļaustrumu vēju nomainīs ziemeļrietumu vējš. Nakts otrajā pusē arī sāksies vēja pastiprināšanās pārējā valstī, bet no rīta sāksies puteņi un vējš pieaugs līdz vētras spēkam.
Sestdienas vakarā gaisa temperatūra Latvijā ir no nulles līdz -3 grādiem, nedaudz siltāks jūras piekrastē Kurzemē - +1 grāds, bet vēsāks Latgalē, tur -4..-5 grādu sals, ziņo BNS.
Sinoptiķi prognozē, ka stiprākais sniegs gaidāms no rīta un rīt dienā. Visvairāk snigs Latvijas austrumu rajonos, turklāt Vidzemē sniega segas biezums pārsniegs 14 centimetrus. Sniega dēļ redzamība pasliktināsies līdz 200-500 metriem, bet Rīgā - 500-1000 metriem.
Savukārt vējš pastiprināsies, sākot ar Rīgu. Nakts pirmajā pusē gaidāms ziemeļaustrumu, ziemeļu vējš, kura stiprums būs no 15 līdz 19 m/s, nakts otrajā pusē vēja ātrums būs no 19 līdz 24 m/s, bet rīt no rīta pūtīs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kura ātrums būs no 25 līdz 30 m/s. Stiprā vēja dēļ gaidāma arī ūdens līmeņa celšanās. Rīgā ūdens līmenis celsies no metra līdz 120 centimetriem, prognozē sinoptiķi, ziņo LETA.
Jūras piekrastē no rīta gaidāms ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kura ātrums būs no 27 līdz 32 m/s, līdz ar to ūdens līmenis celsies arī Ventspilī no 80 centimetriem līdz vienam metram, bet Liepājā gaidāma ūdens līmeņa celšanās no 90 centimetriem līdz metram.
(papildināta ar sinoptiķu prognozi)