Prokurore kriminālprocesu sadalījusi un daļu no tā nosūtījusi atpakaļ policijai papildu izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai par notikušo nav jāuzņemas atbildība arī pašvaldības SIA Rīgas satiksme.
Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, šoferim celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 260.panta 2.daļas par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tā izraisījusi cilvēka nāvi. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Bez tam prokurore uzskatīja, ka saistībā ar notikušo ir jāizvērtē arī Rīgas satiksmes atbildība. Proti, izmeklējot lietu, noskaidrojies, ka autobuss, kas sastāv no diviem posmiem, ir 18 metrus garš, bet sabiedriskā transportlīdzekļa apturēšanai paredzētā papildu josla jeb pieturas "kabata", kurā autobusam jāiebrauc, lai varētu izlaist vai uzņemt pasažierus, ir tikai desmit metrus gara.
Rezultātā gabarītos lielā transportlīdzekļa šoferis, apturējis autobusu pieturā, atpakaļskata spoguļos nevar redzēt trešās un ceturtās durvis, kas atrodas aiz autobusa kustīgā savienojuma daļas. Šādā situācijā vadītājam nākas paļauties tikai uz vadības panelī izvietotajiem indikatoriem, kas signalizē, ka durvis ir veiksmīgi aizvērušās, tajās nekas nav iespiests un autobuss var atsākt kustību. Tomēr nav saprotams, kāpēc pagājušā gada 12.novembrī minētie indikatori uzrādījuši, ka durvis ir veiksmīgi aizvērušās, kad faktiski tajās ir ticis iespiests cilvēks.
Ņemot vērā minēto, prokurore no lietas izdalījusi atsevišķu kriminālprocesu pēc KL 263.panta "Tehniski bojātu transportlīdzekļu laišana ekspluatācijā" un nosūtījusi izdalīto lietu papildu izmeklēšanai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei, pastāstīja Šēnberga.
Kā ziņots, 12.novembrī ap plkst.14.14 Rīgā, Murjāņu ielā, pie sabiedriskā transporta pieturas "Kvēles iela", 40.maršruta autobusa durvīs tika iespiesta 1946.gadā dzimusi sieviete, kura vēlāk no gūtajām traumām nomira. Pēc negadījuma autobuss aizbrauca no notikuma vietas.
1956.gadā dzimušais Rīgas satiksmes šoferis, kurš bija vadījis negadījumā iesaistīto autobusu, apgalvoja, ka par notikušo neko nezina - neko nelāgu viņš reisa laikā nebija pamanījis.