Pašvaldība skaļāk klauvēs pie suņu īpašnieku sirdsapziņas

Vēstulē norādīts, ka iedzīvotāji suņus pastaigās ved gan pirms, gan pēc sētnieku darba laika. Tāpēc, lai nodrošinātu dzīvojamajām mājām piesaistīto teritoriju tīrību, to sanitārā kopšana būtu jānodrošina arī pēc sētniekiem noteiktā darba laika, kas var palielināt RNP sniegtā pakalpojuma izmaksas iedzīvotājiem. Vēstule izraisījusi domes komitejas rosību, ir saņemtas atbildes no Rīgas pašvaldības policijas, kā arī Mājokļu un vides departamenta, un šodien sēdē plānots pieņemt lēmumu ar pieciem punktiem, paredzot uzdot nodrošināt stingrāku kontroli, apzināt vietas, kurās jāizvieto informatīvas norādes, kā arī izvērtēt iespējas iekārtot speciālus laukumus suņu pastaigām. Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas komitejas sēdēs šis jautājums skatīts jau vairākkārt, taču iepriekšējā deputātu sasaukuma laikā, atzīst komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR). Tomēr, pēc viņa teiktā, "par visām lietām dienestiem jāatgādina par pienākumiem un atbildību". Normatīvie akti neliedz sodīt tos, kuri par suņu ekskrementu savākšanu nerūpējas - Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka pie atbildības saucamai personai var izteikt brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Atkārtotu pārkāpumu gadījumā naudas sods fiziskajām personām ir no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 1400 eiro. Pašvaldības policija vēstulē domei informē, ka pērn policijas darbinieki kopumā fiksējuši 307 pārkāpumus, savukārt 2014.gada pirmajos trīs mēnešos - jau 96. Lielākā problēma, kas vairākus gadus tā arī nav atrisinājusies, ir mājdzīvnieku reģistrācija, atzīst Turlais: "Ne Ministru kabineta, ne Rīgas domes noteikumi nav vērsti uz to, lai tos ievērotu paši dzīvnieki. Kamēr nevaram noteikt, kurš ir dzīvnieka saimnieks, mums nav, pret ko vērsties."Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena ceturtdien, 10.aprīlī!