Ūdens kvalitāte tika mērīta ar jaunām tehnoloģijām – bioplēves sensoriem, molekulārajām zondēm un pat eksperimentālā kārtā tika uzstādīts akvārijs, kurā kā ūdens kvalitātes indikatori izmantotas dzīvas zivis.RTU zinātnieki Ūdens tehnoloģijas un inženierijas katedras profesora Tāļa Juhnas vadībā nākuši klajā arī ar kādu atklājumu - mehānisms, kā patogēnās baktērijas nonāk un izplatās ūdensapgādes sistēmā, ir citāds, nekā dzeramā ūdens pētnieki visā pasaulē domājuši pēdējos simts gadus. Šis atklājums, iespējams, izskaidro atsevišķus saslimšanas gadījumus pasaulē no dzeramā ūdens, kad piesārņojuma izraisītājs ūdenī šķietami nav ticis konstatēts.
Kā stāsta pētnieki, lai noteiktu dzeramā ūdens tīrību, kā viens no indikatoriem tiek izmantota zarnu nūjiņa Escherichia coli. Šīs baktērijas klātbūtne ūdenī liecina par iespējamību, ka ūdens var saturēt infekcijas slimību izraisītājus. RTU zinātnieku grupa, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas, konstatējusi, ka zarnu nūjiņas uzkrājas baktēriju kolonijās – bioplēvēs – uz ūdensvada cauruļu sieniņām nekultivējamā formā. Tādēļ barotnēs zarnu nūjiņa pārbaužu laikā netiek konstatēta. Šobrīd RTU zinātnieki turpina pētījumus, lai noskaidrotu, kādos gadījumos ūdenī konstatētā zarnu nūjiņas nekultivējamā forma ir kaitīga.