Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) priekšnieks Ints Ķuzis pirmdien speciāli sasauktā preses konferencē uzsvēra, ka pērn Rīgas domes veiktā iedzīvotāju aptauja apliecināja, ka rīdziniekiem visvairāk uztrauc tieši velosipēdu zādzības, nevis laupīšanas vai slepkavības. Ķuzis atzina, ka velosipēdistu skaits ielās katru gadu palielinās, bet līdz ar to pieaug arī to zādzību skaits.
Pērn Rīgā tika nozagti aptuveni 1500 velosipēdi, bet šogad - jau vairāk nekā 100. Šie skaitļi, pēc policijas domām, ir nopietni. Policijai esot pamats uzskatīt, ka velosipēdu zādzības varētu tikai pieaugt, tādēļ jāmeklē risinājumi, kā tos novērst.
Ķuzis pastāstīja, ka katram RRP iecirknim ir uzdots izstrādāt taktiskos plānus, kā izskaust un cīnīties pret velozagļiem. Tāpat kā pērn, arī šogad, policija zināmās vietās par ēsmu izlikšot brīvi pieejamus riteņus, cerot, ka izdosies notvert arī kādu nopietnāku grupējumu.
Lai arī pašiem velosipēdistiem šķiet, ka viņu braucamos galvenokārt zog narkomāni vai vienkārši nerātni puišeļi, Ķuzis ir citādās domās. Rīgas policijas šefs norādīja, ka šajā "biznesā" darbojas pietiekami labi organizētas grupas, lai nozagtu kādus īpašus, dārgus velosipēdus, un šādos gadījumos ritenis un tā saimnieks pat tiekot izsekoti, lai sagaidītu izdevīgāku brīdi.
Arī pazīstamais velosipēdists Igo Japiņš atzina, ka riteņbraucēju skaits katru gadu tikai pieaug. Salīdzinot citas Eiropas valstis ar Latviju, Japiņš novērojis, ka citviet cilvēki ikdienā brauc ar ļoti vienkāršiem velosipēdiem, ko gan nevarētu teikt par Latviju. Tādēļ arī bažas par sava braucamā drošību ir daudz lielākas.
Velosipēdus zog visur, sacīja Japiņš, norādot, cik svarīga ir arī pašu piesardzība. Par lielo skaitu velosipēdu zādzību citās valstīs zināja stāstīt Eiropas Riteņbraucēju federācijas pārstāvis Viesturs Silenieks. Viņš atzina, ka Latvijā pagaidām šī problēma vēl nav tā samilzusi, piemēram, kā Nīderlandē un Dānijā. Nīderlandē gadā nozogot aptuveni 800 000 velosipēdu, bet Dānijā - daudz vairāk nekā vispār valstī ir reģistrēti šie braucamie. Tas nozīmējot, ka viens velosipēds tiek nozagts vairāk nekā vienu reizi. "Mums situācija vēl nav tik traka," teica Silenieks.
Savukārt velokurjers Oļegs Stoļarovs-Zariņš ar citu kolēģi ar spilgtiem piemēriem demonstrēja, cik ātri un viegli zaglis var pārkniebt lētu trosi, kas it kā kalpo velo drošībai. Velokurjers arī rādīja dažus knifus, kā var saslēgt savu riteni, lai neviens tam netiktu klāt.
Eksperti iesaka: velosipēdu nevajadzētu atstāt nomaļā vietā uz ilgu laiku, bet censties to novietot novērošanas kameru tuvumā, apsargātā vietā vai vietās, kur apgrozās daudz cilvēku. Pie velostatīva jāpieslēdz rāmis kopā ar riteni, bet, atstājot velosipēdu, jānoņem papildu aprīkojums - lukturi, spidometrs un pumpis.
Gan policija, gan arī velosipēdisti aicināja lielveikalus būt draudzīgākiem, izveidojot plašas, vēlams apsargātas, velonovietnes pie veikaliem.
(papildināts viss teksts, pievienota fotogalerija)