Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne sacīja, ka divām personām apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma (KL) 326.2 panta 2.daļas - par prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu.
Minēto lietu pagājušā gada jūnijā sāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Kā iepriekš informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, kriminālprocesa materiāli liecina, ka divi Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki no kādas personas pieprasījuši 1500 latus par komunālo pakalpojumu parāda kārtošanu, prettiesiski norakstot noteiktu parāda daļu un par atlikušo daļu noformējot atmaksas grafiku pretēji pašvaldības uzņēmuma interesēm.
Pašvaldības uzņēmuma darbiniekus KNAB aizturēja pēc pieprasītā labuma pirmās daļas - 700 latu - saņemšanas.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka pašvaldības uzņēmuma darbinieki rīkojušies pretēji uzņēmuma interesēm un amata aprakstā noteiktajam. Viņi vienojušies ar kādu personu par dzīvokļa parāda atmaksas veidu, kura spēkā stāšanās gadījumā pašvaldības uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2700 latu apmērā. Ar prettiesiskajām darbībām labuma devēja interesēs Rīgas domes kapitālsabiedrības darbinieki grāvuši sabiedrības uzticību pašvaldības uzņēmumam, norāda KNAB.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs rosināja saukt pie kriminālatbildības Rīgas pašvaldības uzņēmuma darbiniekus par prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, kā to paredz KL 326.2 panta 2.daļa.
KL 326.2 pantā "Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana" paredzētais noziedzīgais nodarījums ir materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesiska pieņemšana, ko pats vai ar starpnieku izdarījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarota tāda pati persona par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai.
Šī panta 2.daļā minētas prettiesiskās labumu pieprasīšanas un pieņemšanas kvalificējošās pazīmes, proti, "ja šīs darbības izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās saistītas ar materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieprasīšanu vai izspiešanu".
Par KL 326.2 panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Līdzīgs noziedzīgs nodarījums ir kukuļņemšana, kas paredzēta KL 320.pantā, taču pēc 320.panta pie kriminālatbildības var saukt tikai valsts amatpersonas. Konkrētajā gadījumā KNAB pie kriminālatbildības lūdzis saukt pašvaldības uzņēmuma darbiniekus, nevis amatpersonas.
Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc tam, kad KNAB šajā lietā sāka izmeklēšanu, abi darbinieki no pienākumu pildīšanas tika nekavējoties atstādināti un uzņēmumā sāktas pārbaudes saistībā ar iedzīvotāju parādiem. Pārbaudes turpinoties joprojām.
Viens no aizdomās turētajiem darbiniekiem Rīgas namu pārvaldniekā vairs nestrādā, savukārt otrs pārcelts citā amatā. Tā kā viņam aizliegts ieņemt amatus, kas saistīti ar iedzīvotāju parādu jautājumu risināšanu, viņš ar juridiskiem jautājumiem vairs nenodarbojas, bet veic darbus, kas saistīti ar namu apsaimniekošanu. Šis lēmums ir saskaņots ar KNAB, norādīja Leiškalns.
Viņš apstiprināja, ka aizturētie ir juristi un abi strādājuši Rīgas namu pārvaldnieka iecirknī Valdemārs, taču konkrētu personu vārdus Leiškalns atteicās komentēt. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomās par šiem pārkāpumiem tiek turēti juristi Kaspars Grunte-Krocāns un Zigurds Zorgevics.
Grunte-Krocāns iecirknī Valdemārs pildījis jurista pienākumus, savukārt Zorgevics bijis juriskonsultants, kura kompetencē bijis tieši darbs ar parādniekiem. Zorgevics ir valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš bijušā vadītāja Andra Zorgevica un advokātes Ligitas Zorgevicas dēls.
Rīgas domē saistībā ar notikušo steidzamas izmaiņas netiek plānotas. "Mēs esam pateicīgi KNAB par modrību, ka šādi pārkāpumi tiek konstatēti, un vainīgie saņems sodu," sacīja Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova un norādīja, ka pašvaldība Rīgas namu pārvaldnieka darbības sakārtošanu šogad ir izvirzījusi par prioritāti, lai nodrošinātu ne tikai pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, bet arī lai izslēgtu šādus gadījumus.
Kā ziņots, Rīgas mērs Nils Ušakovs šonedēļ plāno apmeklēt visus Rīgas namu pārvaldnieka iecirkņus. Viņš aģentūrai LETA atzina, ka iecirkņos, par kuriem saņemts visvairāk sūdzību, daži darbinieki tiks atlaisti.