Ja rīdzinieki vēlas savas mājas pagalmā izvest pastaigā sunīti un
paspēlēties ar bērniem bez bailēm, viņiem pašiem jābūt aktīvākiem
pagalmu — maģistrāļu apkarošanā. Rīgas domes (RD) satiksmes
departaments stāsta ka iedzīvotāji var mainīt situāciju pagalmā, gan
sadarbojoties ar zemes īpašnieku — vai nu privātu vai konkrētā rajona
RD izpilddirekciju, gan ziņojot departamentam par ielām, kurās
nepieciešams mainīt plānojumu, tā palielinot caurbraukšanas spēju.
Jāziņo, nevis jāgaida
Kā Dienai atzina transporta plānošanas eksperts Elmārs Daniševskis, satiksmes sakārtošana it visur ir kā riņķa dancis — ja ir jāpilnveido vai jāpārveido kāds satiksmes mezgls vai iela, lai tā būtu ar lielāku caurbraukšanas spēju, rodas pretējs efekts, remontdarbiem bremzējot satiksmi vairāk nekā līdz tam vai to apstādinot pavisam. Viņaprāt tas ir tikai loģiski, ka cilvēki izmanto pagalmus, jo tā ir iespēja apbraukt sastrēgumus. Tikai tad, kad nebūs korķu, pagalmi vairs netiks izmantoti kā maģistrāles. "Svarīga ir infrastruktūras attīstīšana, bet tā pašlaik vēl nav tik labā stāvoklī, lai jau rīt sastrēgumu nebūtu," teic E.Daniševskis.
Satiksmes departamenta satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs skaidro, ka pašlaik pakāpeniski tiek ieviesti dažādākie risinājumi sastrēgumu mazināšanai. "Ir ieviesti ierobežojumi kravu transporta kustībai pār tiltiem un atsevišķās maģistrālajās ielās, tāpat pilsētas centra ielu malās esošajās stāvvietās mainīts auto novietojums no slīpas jeb skujiņveida uz brauktuvei paralēlu stāvvietu, arīdzan vairākos krustojumos aizliegts kreisā pagrieziena manevrs, tāpat vairākās ielās satiksmes plūsmas uzlabošanai aizliegta apstāšanās un stāvēšana. Satiksmes uzlabošanai ieviestas arī jaunas sabiedriskā transporta pieturas, dēvētas par kabatām, kas nošķirtas no ceļa braucamās daļas," teic G. Sovetovs.
Zīmes jāliek īpašniekam
Satiksmes departaments gan neatbild par māju iekšpagalmiem un var tikai mainīt ielu un satiksmes plānojumu ap tiem, lai novērstu satiksmes dalībnieku vēlmi pagalmus šķērsot. "Departaments apzinās šo problēmu, tomēr iniciatīvai uzlabot satiksmes drošību iekšpagalmos jānāk no attiecīgā zemes īpašnieka, tostarp arī no attiecīgā rajona priekšpilsētas izpilddirekcijas. Jo, atbilstoši RD satiksmes departamenta nolikumam, departamenta funkcijās ietilpst uzturēt pilsētas ielu tīklu, bet iekšpagalmi ir ārpus departamenta kompetences," saka G.Sovetovs. Tādēļ iedzīvotāji, kuru pagalmi pārvērtušies par maģistrālēm, aicināti noskaidrot, kam pieder pagalma zeme, un attiecīgi sazināties vai nu ar izpilddirekciju, vai privātīpašnieku par šī pagalma labiekārtošanu, lai tas kļūtu drošs. Tikai īpašnieki vai izpilddirekcijas ir tiesīgas rīkoties ar zemi un, sadarbojoties ar satiksmes departamentu, sakārtot pagalmus. Departaments šogad gan nav saņēmis nevienu iesniegumu, kas aicinātu pieņemt risinājumus šīs problēmas novēršanai.
Arī pēc šāda iesnieguma saņemšanas turpmākā rīcība ir pašu zemju īpašnieku pārziņā, jo, pēc G.Sovetova teiktā, departaments var tikai konsultēt attiecīgo zemes īpašnieku, kādu risinājumu izvēlēties satiksmes drošības uzlabošanā, jo pēc likuma satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, piemēram, ātrumvalņu jeb "guļošo policistu", barjeru vai ceļa zīmju izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu jāsaskaņo ar va/s Latvijas Valsts ceļi.
RD rajona izpilddirekcijas patlaban gaida iedzīvotāju aktīvu rīcību, lai šo problēmu atrisināšanas iespējas skatītu tālāk.