Tādēļ pašvaldība sagatavojusi jaunus noteikumus simbolikas izmantošanai un izvietošanai. Tie gan varētu neapmierināt uzņēmējus, jo par simbolikas izmantošanu nāksies maksāt nodevu, kas, piemēram, amatniekiem varētu prasīt no 100 latiem gadā. "Visticamākais, ka šādi mēs izdzīsim Rīgas skatus no suvenīriem," uzskata Latvijas Amatniecības kameras pārstāvji, jo amatnieki to nevarēs nomaksāt.
Simbols - Vecrīgas siluets
Pašreiz pilsētā tiek izmantots lielais un mazais ģerbonis. Lielais ģērbonis sastāv no vairoga, kurā attēloti sarkana mūra vārti, zelta lauvas galva, sakrustotas atslēgas, zelta krusts un zelta kronis, un no divām zelta lauvām, kas tur vairogu. Lielā ģerboņa vairogs atsevišķi tiek izmantots kā mazais ģerbonis. Šie ģerboņi apstiprināti 1925.gadā, taču vēsturiski no XIV gadsimta mazais ģerbonis, ko lietoja pašvaldības mantas iezīmēšanai, bijis cits - divas sakrustotas atslēgas un krusts. Šajos noteikumos paredzēts atjaunot vēsturisko mazo ģerboni, bet tagadējo mazo ģerboni pārdēvēt par lielo, savukārt lielo - par lielo ģerboni ar vairogu turētājiem.
Noteikumu projektā kā simbols parādās arī Vecrīgas panorāma no K.Valdemāra ielas līdz Svētā Pētera baznīcai, kas plaši tiek izmantota kā pilsētas atpazīstamības simbols, un, protams, karogs ar gaišzilu un baltu svītru.
"Pašreizējās ekonomikas recesijas apstākļos nepieciešams atjaunot rīdzinieku pašapziņu, radīt kopības apziņu, tādēļ noteikumos ir plašas karoga izmantošanas iespējas un obligāti nosacījumi tā izmantošanai. Mēs gribētu, lai karogs ar ģerboni atrastos pie visām pašvaldības iestādēm, bet triju gadu laikā svētku dienās to izliktu pie visām mājām," saka A.Goldberga.
Līdzekļi karogu izgatavošanai tiks rasti no pašvaldības nodevas, proti, izstrādājumus ar Rīgas simboliku varēs izgatavot un izplatīt tikai ar speciālas komisijas atļauju un iemaksājot nodevu. Latvijā pašvaldībām ir ļauts šādu maksu iekasēt, un arī Rīga līdz pagājušā gada pavasarim to darīja, taču tad pārtrauca, jo faktiski neviens uzņēmējs par simbolikas izmantošanu nemaksāja. Viens no iemesliem bija augstā nodeva - tā varēja sasniegt pat 20 minimālās mēnešalgas.
Kā norāda A.Goldberga, tagad maksa par simbolu izmantošanu noteikta "samērīga". Par to izmantošanu amatnieku ražotos izstrādājumos būs jāmaksā 100 latu gadā par vienu izstrādājuma veidu, rūpnieciski ražotos suvenīros - 200 latu, rūpnieciski izgatavotos izstrādājumos - 300 latu. Iepakojumam un etiķetēm nodeva būs 300 latu, alkoholam un tabakai augstāka - 1500 latu. Atvieglojumi 50% apmērā paredzēti mazturīgajiem un 1. vai 2.grupas invalīdiem.
Ražos bez simboliem
Latvijas Amatniecības kamera ir pārliecināta, ka ražotāji tādējādi savos darbos mazāk izmantos gan Rīgas ģerboni un karogu, gan Vecrīgas panorāmu. Jau šobrīd Rīgā aizvien vairāk parādās dažādi Lietuvā gatavoti suvenīri bez pilsētas simbolikas, piemēram, dzintara rotaslietas. "Ja uzliks šādu slogu, cilvēki vienkārši tirgos leišu ievestās mantas," pārliecināta organizācijas biroja vadītāja Gita Cerbule.
A.Goldberga skaidro, ka nodeva ir nepieciešama, lai pilsētas simbolika neparādītos nevietā nepienācīgā izskatā un lai pašvaldība gūtu ieņēmumus. "Pret to, kas ir par brīvu, netiek izrādīta cieņa," viņa norāda un piebilst, ka līdzīgi rīkojas arī citas pasaules pilsētas.
Trešdien noteikumu projektu pilsētas attīstības komitejā skatīs pašvaldības deputāti.