Novembra sākumā dažādu jomu vietējie un starptautiskie eksperti, kā arī sabiedriski aktīvie rīdzinieki, šķiet, pirmo reizi atjaunotās Latvijas laikā šādā sastāvā tikās Rīgas pilsētas arhitekta rīkotajā konferencē Rīdzinieks un osta, kur uzklausīja Rīgas ostas nākotnes attīstības vīzijas, iepazinās ar pasaules piemēriem, kā arī apmainījās viedokļiem par ostas darbības ietekmi uz pilsētnieku, sevišķi ostas apkaimju iedzīvotāju ikdienu un to, kāds līdzāspastāvēšanas risinājums būtu izdevīgākais visām iesaistītajām pusēm nākotnē.
Vairāk jāstāsta un jāiesaista
Lai gan Rīgas brīvostas pārvalde pēdējo gadu laikā īpaši intensīvi sabiedrībai sniedz informāciju par ostas ikdienu un iecerētajiem nākotnes plāniem, tomēr pasākuma gaitā iezīmējās sabiedrībā dominējošais viedoklis, ka informācijas par ostu ir nepietiekami un nereti netiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis.
Iezīmējot galvenos sabiedrības un ostas saskarsmes punktus, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis pauda: "Intereses ir samērā viegli definējamas – ostas teritorija ir aptuveni 60 kvadrātkilometru, no kuriem ap 40 kvadrātkilometru ir ūdens teritorija. Protams, rīdzinieku interese būtu rast maksimāli vairāk iespēju piekļūt Daugavai – izmantot ūdens telpu." Viņš atgādināja, ka PSRS laikā osta un tās teritorijas bija faktiski slēgta zona un Rīgas teritorijā piekļuve Daugavai bija ļoti ierobežota, turklāt pilsētniekiem šajā jautājumā vispār toreiz nebija nekādas ietekmes. "Mēs esam pazaudējuši pieredzi sadarboties, izmantot šīs iespējas. Tāpēc tagad mācāmies to visu no jauna, un ceru, ka tās iniciatīvas, kas ir un vēl būs radušās, tiks īstenotas. Bolderājas, Mangaļsalas un citu apkaimju iedzīvotājiem radīsies vairāk iespēju būt blakus ūdenim, izmantot to rekreācijai, transportam, piemēram, pārvietojoties no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi. Mums ir visas iespējas rosināt idejas, kuras varbūt tiks īstenotas nākotnē," pauda G. Princis.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks Mārtiņš Mintaurs, runājot par ostas un pilsētas vēsturisko līdzāspastāvēšanu un nākotnes iespējām, norādīja: "Ne tikai jāsaprot, ka šī vēsturiskā bagāža ir stāsts, kas var piesaistīt cilvēkus, bet arī jāatceras, ka osta nemitīgi attīstās un aug. Turklāt osta nav nejaušība, bet iemesls, kāpēc radās Rīga. Šodien mums ir būtiski ņemt vērā jau sasniegto un to izmantot tālākai ostas un pilsētas attīstībai. Nevilksim stingru robežu starp ostu un pilsētu, bet meklēsim iespējas un citu perspektīvu, kā kopā iegūt vairāk."
Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kublačovs rosināja daudz vairāk un saprotamāk skaidrot sabiedrībai, kādu ekonomisko pienesumu osta sniedz gan pilsētai, gan valstij kopumā. "Ir daudz plašāk jāstāsta, ko ikviens no mums iegūst no katras ostā pārkrautās kravas tonnas," akcentēja A. Kublačovs.
Viņam pievienojās arī Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Fondu analītikas un uzziņu sistēmas nodaļas arhīvists Guntis Vāveris, paužot uzskatu, ka, risinot nereti globālus Rīgas ostas attīstības jautājumus, reizēm rodas sajūta, ka nepietiekama vērība tiek veltīta sabiedrības iesaistīšanai. "Sabiedrībai jābūt sajūtai, ka viņu viedoklim ir nozīme, ka viņu domas tiek uzklausītas un ņemtas vērā. Tāpēc, manuprāt, daudz aktīvāk un plašāk nepieciešams skaidrot sabiedrībai gan ostas būtību kopumā, gan arī lēmumus, kas saistīti ar ostas attīstību," viņš pauda.
Tajā pašā laikā Rīgas Brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna uzsvēra, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir pat ļoti ieinteresēta veidot dialogu ar sabiedrību, kam sevišķi pēdējos gados tiek veltīta būtiska uzmanība. "Diemžēl nereti sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka osta ir saistīta ar netīrību, degradētām teritorijām pilsētas centrā, trokšņiem. Taču šīs lietas šodien jau ir daļa no pagātnes. Nekas nestāv uz vietas un nav statisks. Mums visiem kopā ir jāsadarbojas, lai atrastu labākos risinājumus – pārveidot daļu ostas teritorijas par pilsētas integrālu daļu vai tomēr atstāt ostas teritorijas biznesa īstenošanai.
Jau šodien ir skaidrs, ka nākotnes osta būs moderna, ātra, kur tiek pielietotas augstās tehnoloģijas, automatizācija.
Un vienlaikus osta būs arī zināmā mērā zaļa, proti, maksimāli saudzīga pret apkārtējo vidi," nākotnes vīzijas iezīmēja E. Sūna.
Ostas piedzīvo transformāciju
Roterdamas ostas pārvaldes projektu vadītājs un analītiķis Karloss Zepeda akcentēja, ka attīstības izaicinājumus šobrīd piedzīvo daudzas pasaules ostas un Rīga nav nekāds izņēmums. "Pēdējo 23 gadu laikā kuģi kļūst aizvien lielāki, kas attiecīgi arī ietekmē ostu infrastruktūras attīstību un citas nepieciešamības. Ostas no nereti samērā mazas teritorijas pilsētas centrā pārvietojas tuvāk jūrai, kur ir lielākas brīvās teritorijas. Un šajā transformācijas procesā ir svarīgi atrast īsto sinerģiju starp ostu un pilsētu," akcentēja K. Zepeda.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ir svarīgi mainīt arī ostas pārvaldības struktūru, proti, brīdī, kad pilsēta kļūst no nosacīta ostas uzrauga par ostas līdzīpašnieku jeb pārvaldītāju, attiecīgi arī mainās pilsētas un tās iedzīvotāju attieksme pret ostu, jo kļūst skaidrs, ka osta ir arī pilsētas ienākumu avots, un kļūst saprotams arī mērķis veicināt ostas konkurētspēju un ienākumu pieaugumu, protams, vienlaikus to sabalansējot ar pilsētas kopējām interesēm.
"Roterdamas un Antverpenes ostas sper pirmos soļus ceļā uz integrāciju ar pilsētu, paverot savas durvis apmeklētājiem. Abas ostas piedāvā iepazīties ar ostas ikdienas darbību informācijas centros, kā arī doties autobusa vai laivas ekskursijā. Ostas teritorijā ir izveidots plašs gājēju un velobraucēju tīkls, kas ļauj baudīt piejūras parku dabu un apsekot savvaļas dzīvniekus. Ostas piedāvā telpas privātiem pasākumiem un ēdināšanas iespējas. Tādā veidā osta kļūst par savdabīgu pilsētas telpas turpinājumu," akcentēja K. Zepeda, iezīmējot Rīgas ostas nākotnes vēlamos virzienus ostas un pilsētas veiksmīgai līdzāspastāvēšanai.
Ambiciozi, bet īstenojami mērķi
Konferences dalībniekiem tika iezīmēta arī Rīgas ostas attīstības vīzija nākamajiem desmit gadiem. "Esam uz jauna sliekšņa, lai vērtu durvis uz nākamo desmitgadi. Patlaban ostas attīstības programma turpmākajiem desmit gadiem vēl ir izstrādes procesā, tomēr jau šobrīd ir iezīmēta galvenā doma – centīsimies orientēties uz videi draudzīgāku kravu apstrādi un pārkraušanu, intensificēt brīvo teritoriju izmantošanu, veicināt ražošanu, vienlaikus mazinot ietekmi uz vidi," pauda E. Sūna.
Pēc viņa stāstītā, stratēģijā ietverti četri galvenie virzieni – pārkrauto kravu apjoma un ostā apkalpoto pasažieru skaita pieauguma veicināšana, industrializācija un brīvo teritoriju attīstība, infrastruktūras attīstība un viedā osta, kā arī labās prakses piemēru pārņemšana ostas pārvaldībā.
"Runājot par kravām – ņemot vērā, ka kravu apjoms pakāpeniski pieaug jau šobrīd, mēs arī turpmāk plānojam stabilu kravu pieauguma tendenci. Turklāt nākotnes kontekstā akcents ir uz tīrākām krāvām, proti, konteineriem, kas viennozīmīgi rada mazāk kaitējuma videi. Tāpat šodien redzam, ka Rīgai ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu kruīzu kuģu ostu. Jau šobrīd Rīgas ostā ik gadu tiek uzņemti 80-90 kruīza kuģi. Taču mūsu mērķis ir vēl ambiciozāks – vēlamies panākt, ka Rīgas osta ir vieta, kur šie kruīzi sākas un beidzas, nevis tikai piestāj uz dažām stundām, tādējādi pagarinot laiku, ko kruīzu pasažieri pavada Rīgā. Tas viennozīmīgi būtu būtisks pienesums gan pilsētai, gan valstij kopumā," pauda E. Sūna.
Viņš arī akcentēja, ka Rīgas osta ir unikāla ar to, ka šeit aizvien ir pieejamas brīvas teritorijas, kur iespējams attīstīt uzņēmējdarbību. Nupat pabeigta ostas teritorijā esošo Spilves pļavu teritoriju ģeodēziskā izpēte, lai apzinātu potenciālās iespējas tur veidot loģistikas infrastruktūru. "Mēs saredzam, ka Spilves pļavās ir ļoti liels potenciāls attīstīt Ziemeļeiropas mēroga loģistikas centru. Pilotprojekta ietvaros izpētītajos 70 hektāros Spilves pļavu attīstības vīzija paredz iespēju izveidot astoņas noliktavas konteinerizēto kravu apstrādei, kas ir augstas pievienotās vērtības pakalpojums. Nodrošināt klientiem ostā tikai kravu pārkraušanu – šodien ar to vien nepietiek. Mūsdienīgā ostā ir jāpiedāvā pēc iespējas plašs loģistikas pakalpojumu klāsts," nākotnes ieceres ieskicēja E. Sūna. Turklāt perspektīvā svarīgi ir veicināt ražošanu un ar ražošanu saistīto kravu īpatsvara pieaugumu ostā. Kravu plūsma un konteineri, kuri ir saistīti ar ražošanu, garantētu stabilāku un ilglaicīgāku kravu apjomu piesaisti ostā.
Stratēģiskās plānošanas eksperts Gatis Pāvils pauda, ka ražotnes izveidei ostā ir liela konkurences priekšrocība, jo ir tuvu piestātnes, līdz ar to nav nepieciešamības produkciju transportēt tālākus posmus no ražotnes uz ostu pa sauszemes ceļiem. Tajā pašā laikā viņš gan uzsvēra: "Ostā ir vieta tikai tādām ražotnēm, kurām izejvielu piegādes izmaksas ļauj saglabāt konkurētspēju. Ja ražotnes izveidos stratēģiski pareizi, iegūs gan osta, gan valsts kopumā."
Eksperts gan norādīja, ka Rīgā ir samērā vāji attīstīta infrastruktūra no ostas pieejamības skatupunkta, tādēļ šajā jautājumā vēl ir ļoti daudz darāmu darbu, kas jāīsteno gan Rīgas pašvaldībai, gan valstij kopumā.
E. Sūna savukārt atgādināja, ka pēc ogļu kravu termināļu pārcelšanas uz Krievu salu nākamā gada sākumā atbrīvosies teritorijas Andrejostā un Eksporta ostā. Ostas attīstības interesēs būtu vērts šīs teritorijas izmantot jaunu pasažieru kuģu piestātņu izveidei, jo pašreiz Rīgas pasažieru ostas teritorija ir nepietiekama, lai efektīvi un ērti apkalpotu maksimāli daudz pasažieru kuģu vienlaicīgi. Tomēr gala vārds par šo teritoriju izmantošanu būs Rīgas domei.
"Jāapzinās, kā nākotnes ostu lietos mūsu bērni, kuri pagaidām vēl mācās skolā, tāpēc ir svarīgi ostu attīstīt tādu, lai tā sniegtu vislielāko labumu jau mūsu bērniem, proti, svarīgi spēt prognozēt procesus pasaulē, lai šodien ostu veidotu tādu, kas būs efektīva un moderna pēc desmit, divdesmit gadiem. Attiecīgi arī investīcijas attīstībā ir jāskata pēc principa, ka šodienas ieguldījumi sniegs atdevi nevis pēc gada vai pieciem, bet gan daudz ilgākā termiņā," rezumēja E. Sūna.