Riepas šajā teritorijā iekrāja uzņēmums “Riepu bloki”, kuru pēc vairākiem nelieliem sodiem, pēc kuriem situācija netika labota, 2017. gada beigās Valsts vides dienests sodīja ar 13 miljoniem eiro. “Riepu bloki” sodu nesamaksāja, pieteica maksātnespēju, un riepas palika. Vienojoties ar Valsts vides dienestu, tās apņēmās izvest viens no “Riepu bloku” īpašniekiem caur citu savu uzņēmumu – “Eko Recycling”. Taču “De Facto” konstatēja, ka praktiski nekas nav mainījies, un sašutuši par to ir arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju pārstāvji.
Biedrības “Brasa” pārstāvis Andris Gobiņš norāda, ka iedzīvotājiem, īpaši karstās dienās, nākas sadzīvot ar riepu smaku. Taču tas nav vienīgais sašutuma iemesls. Čiekurkalna attīstības biedrības pārstāve norāda, ka teritorijā var viegli iekļūt un tā nav pietiekami uzraudzīta. “Traģiski tas var beigties. Mēs tiešām gribētu lūgt, ja vien ir iespēja, cik vien ātri atrisināt,” viņa piebilst. Riepu smagumu vietām nav izturējusi arī ap teritoriju apjoztā sēta, un tās draud izvelties uz tuvējās ielas.
Par riepu izvešanu atbildīgais uzņēmējs Marks Baltkalns vārdos joprojām pauž interesi jautājumu atrisināt, taču skaitļi liecina, ka temps ir gaužām lēns. Kopš 2018.gada no vairāk nekā 3000 tonnām aizvesti nepilni 600 tonnu. Šādā tempā turpinot, vēl vajadzētu 15 gadu.
M.Baltkalns gan apņemas garumā nevilkt, taču bez skaidrām garantijām. “Vairs jau negribas neko solīt, jo ne tikai no manis vien tas ir atkarīgs,” viņš saka. Viņa plānos Starta ielā 8 riepas izvedīs šogad un aktīvāka kustība sākšoties jau tuvākajā laikā - maijā. Kad tas notiks Starta ielā 7a, esot grūti pateikt.
M.Baltkalna ieskatā riepu kalni gan diezgan daudz jau esot sarukuši. Pēc uzņēmēja teiktā kavēšanās notikusi jo grūtāk pieejami konteineri un mainījusies tirgus situācija Indijā, uz kurieni riepas sūtītas pārstrādei. Tagad plānots pārorientēties uz Eiropas riepu pārstrādātajiem, piemēram, Polijā.
Tāpat ilgu laiku neesot panākta vienošanās ar Rīgas domi un Valsts vides dienestu par atļauju riepas pārvest uz Uriekstes ielu, kur vajagot tās sagatavot tālākai izvešanai. “Tās atļaujas saņemšana ilga vairāk nekā gadu, un tajā periodā īsti pat nevarēja. Un līdz ar to ir kā tādās krustcelēs zināmās. No vienas puses šo te darbu jādara, no otras – īsti viņu neļauj darīt,” viņš saka.
Strīds par atļauju bija stingro noteikumu dēļ, kam iebilda pats uzņēmējs. Tā kā “Eko Recycling” pēc būtības ir saistīts ar uzņēmumu, kura dēļ riepu kalni te radās, Valsts vides dienests vēlējās nodrošināties – noteica, ka uzņēmums nedrīkst pieņemt jaunas riepas, kamēr šīs nav aizvestas, un ka Uriekstes ielā jāizvieto novērošanas kameras un auto svari, lai varētu kontrolēt, kā notiek izvešanas darbi. Uzņēmējs to apstrīdēja, panāca tiesības riepas no jauna pieņemt, bet par novērošanas kamerām un auto svariem turpinās tiesvedība.
Neraugoties uz to, Valsts vides dienestā pret “Eko Recycling” darba tempiem šobrīd ir visai pielaidīgi. “Ja tā ir viena riepa mēnesī, tad mēs saprotam, ka tas ir ilgs periods, bet, ja tomēr ir ar kaut kādu regularitāti un noteikts apjoms, tas pavisam noteikti virzīsies uz kaut kādu risinājumu ātrāk vai vēlāk,” secina dienesta Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Kalvis Avotiņš.
Pēdējā vienošanās ar Valsts vides dienestu paredz, ka riepas jāizved līdz šī gada beigām, tomēr pat dienestā vērtē, ka tas diez vai tiks īstenots un termiņi būšot garāki.
Savulaik apspriesta iespēja riepu izvešanu organizēt par valsts līdzekļiem, pēc tam piedzenot izdevumus no par krāvumiem atbildīgajiem. Tam vajadzētu ap pusmiljonu eiro. Tomēr šis neesot atzīts kā piemērots risinājums. Avotiņš norāda: “Protams, šāds mehānisms ir iespējams. Bet, ja mēs runājam par atkritumu apsaimniekos jomu, šo te mērogu un to gadījumu skaitu, kad šādas iespējamības faktiski tiktu pieļautas, nebūtu saprātīgi, ka valsts līdzekļi, respektīvi nodokļu maksātāju nauda tiktu tērēta vienu vai otru atkritumu apsaimniekotāju nelikumīgo, pretlikumīgo darbību seku segšanai.”
Vienlaikus vides dienestā atzīst, ka pilsētā šādam krāvumam nevajadzētu atrasties, jo tas saistīts arī ar ugunsdrošības riskiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēc Vides dienesta lūguma teritoriju divreiz apsekoja 2017. gadā, kad tur vēl saimniekoja uzņēmums “Riepu bloki”. Pārbaudē secināja, ka ir prasībām neatbilstoša ugunsdrošības instrukcija kā arī riepas atrodas pārāk tuvu blakus esošai saimnieciskās darbības būvei, proti, tuvāk par 8 metriem. Tika uzdots situāciju labot, taču pēc tam tālāka rīcība un atkārtotas pārbaudes nesekoja, pamatojot to ar “Riepu bloki” maksātnespējas procesu. Tuvākajā laikā VUGD amatpersonas gan pārbaudīšot objektu – pēc “De Facto” intereses atbildēja VUGD pārstāve Agrita Vītola.
Rīgas domē par riepu krājumiem Starta ielā interviju atteica, jo tā nav pašvaldības kompetence. Agrākais Čiekurkalna attīstības biedrības pārstāvis Kaspars Spunde gan arī ir domes deputāts, un pēc tam, kad “De Facto” šo jautājumu aktualizēja, savā “twitter” kontā rakstīja, ka pievērsīšot tam domes uzmanību.
Arī pašā domē pēc raidījuma intereses tomēr sarosījās. 7.maijā teritoriju apsekoja būvvaldes inspektors. Būvvaldei gan teikšana esot tikai par izgāzto žogu. “Riepas būtu jāpārvirza tālāk no šī te žoga, lai riepu svars netiek atbalstīts uz žoga, tādā veidā neradot šo te bīstamību, ka žogs var izgāzties vai kaut kādi atsevišķi posmi var sagāzties,” par secināto sacīja būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Būvvalde to uzdošot sakārtot mēneša laikā. Atbildība par to gan ir zemes īpašniekiem, nevis uzņēmumam, kura pārziņā ir riepas.