Rīgā sēnes aug griezdamās, bet ne visas ieteicams ēst
Pirmās — tirgū
Bet kur lai mūsdienās atrod tik labas sēnes, ka nav kauns cauri Rīgai iet? Sena sēņotāju patiesība vēsta: ja sēņu nav tirgū, tad to nav vispār. Tātad vispirms jāskatās tirgos. Senāk pirmā vieta, kur Rīgā parādījās sēnes, bija Matīsa jeb Vidzemes tirgus. Pirmā tāpēc, ka šis tirgus bija tuvāk rīdzinieku galvenajam sēņošanas maršrutam — lielajiem priežu mežu masīviem gar Pleskavas šoseju no Rīgas robežas līdz pat Sēnītei. Laikos, kad auto bija tikai retajam, tātad pagājušā gadsimta 50.—70.gados, rīdzinieki sēnēs brauca ar Siguldas vilcienu un kāpa laukā Inčukalnā, Krievupē vai Garkalnē. Populārs bija arī Tukuma sēņu maršruts ar izkāpšanu Milzkalnē. Ja uz Baldoni tolaik būtu gājis vilciens, izsēņota būtu arī tā.
Mūsdienās, kad ar vilcienu sēnēs dodas reti kurš, Matīsa tirgus un Centrāltirgus vairs nav tik droši sēņu daudzuma rādītāji. Tagad pirmās sēnes parādās ceļmalas tirdziņos, piemēram, pie Talsu pagrieziena (mazliet pirms vietas, kur nositās krievu dziedātājs Cojs). Tagad arī rīdzinieki labprātāk sēņo Kurzemes līča piekrastes mežos nekā mežos pirms Sēnītes, kas nu jau ir pārāk tuvu Rīgai, lai tajos sēņotāju nebūtu vairāk nekā sēņu. Kurzemes līča piekrastes mežiem ir trīs priekšrocības. Pirmkārt, tie tomēr nav tik tuvu Rīgai, lai būtu totāli izsēņoti (uz stigām gan cerība brīvdienā atrast baraviku ir tuva nullei arī simt kilometru no Rīgas). Otrkārt, tie lielākoties ir sausi un neaizauguši, tātad laba sēne redzama pa gabalu. Treškārt, te ir grūti apmaldīties, jo vienā pusē Kolkas šoseja, otrā — jūra. Protams, ja esat aizgājis pa kreisi no šosejas, viss kas var gadīties, bet šajā gadījumā labā ziņa ir tā, ka varat aizmaldīties tikai līdz Talsu apkārtnes mežiem, kas ir vēl sēņpilnāki nekā tie, kuros sākāt maldīties.
Centrā neēdiet
Bet kā tad ir ar sēnēm pašā Rīgā? Varbūt nemaz tik tālu nav jābrauc, lai sarūpētu mērcīti? Īsts sēņotājs, kas sēnes pazīst, patiesi var pielauzt pilnu grozu arī galvaspilsētas centrā. Taču uzreiz jāteic, ka te sēņošanas praktiskā puse ir piesārņojuma apēnota. Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele Rīgas centrā augušas sēnes pārtikā lietot neiesaka — pārāk labi tās uzsūc piesārņojumu. Tātad jāapbēdina arī Latvijas Bankas darbinieki, skvēriņā pretī bankai uz koku stumbriem jau no maija bieži redzamās garšīgās sēra piepes var gan vienreiz pagaršot, bet regulāri kompensēt ar tām eventuālo algas samazinājumu gan nevajadzētu.
Pavisam cita lieta ir sēnes, kas augušas jūsu Rīgas dārzā. Ja tas nav blakus ielai ar intensīvu automašīnu kustību, jums pašam vislabāk jāzina, vai zemi esat piesārņojis tik ļoti, ka jūsu zālienā uzaugusī tintene vai cita delikatese jāatstāj nenogriezta. Ja neesat nodarbojies ar sievasmātes līķa slēpšanu vai citām nosodāmām darbībām, tad ir liela iespēja, ka rudenī savā pilsētas dārzā varēsi ievākt arī tādu ražu, kādu nebūsi apzināti ne sējis, ne stādījis.
Arī Pierīgas mežos ir labas sēņu vietas. Uz Daugavgrīvu un Vakarbuļļiem arī mūsdienās ir vērts doties ar sēņu grozu — kaut vai tāpēc, ka sēņotāju vairākums dodas daudz tālāk.
Tintenes un atmatenes
Viskārdinošākās pilsētas sēnes, protams, ir tintenes. Tām piemīt nelabā mode izlīst parku zālienā un kaitināt gudrākos pilsētniekus — tos, kuri zina, ka tintene ir ļoti garšīga sēne, bet pilsētas centra parkā to labāk nelauzt. Atgādinām: daudzi no tiem, kas porcelāna tinteni ēduši, uzskata to par garšīgāko sēni. Turklāt arī posts, kas rodas, ja porcelāna tinteni Coprinus comatus lieto kopā ar alkoholu, vairs netiek uzskatīts par lielu. Tiesa, otra tinteņu suga, pelēkā tintene Coprinus atramentarius tomēr kopā ar alkoholu ne pa jokam plosās cilvēka organismā, tāpēc labāk šīs divas lietas kopā nejaukt, ja vien krīze jūs nav novedusi līdz tam stāvoklim, kad mirklis svarīgāks par mūžību.
Otras pilsētas kārdinātājas ir pilsētas atmatenes Agaricus bitorquis, sēnes ar riekstu garšu. Pērn Latvijas Gada sēnes godu baudījusī šampinjonu radiniece pilsētā jūtas labāk nekā laukos un Rīgas centrā rudeņos sastopamas bieži. Iecienīta augšanas vietiņa tām ir kanālmalas apstādījumos pie Apsaras tējas namiņa, kura darbinieki šo sēni nevarētu izmantot arī tad, ja gribētu, jo tējas namiņa sortimentā sēņu ēdieni neietilpst. Pilsētas atmatenei arī asfalts nav šķērslis, tā augdama to uzlauž.
Šoruden rīdziniekiem īpaši būtu jāielāgo ziemas celmene jeb samtainā ziemene Flammulina velutipes, jo šī sēne uz koku stumbriem aug arī ziemā, tātad augs arī tad, kad Rīgā tiek solīts visgrūtākais laiks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.