"Mēs saņemsim informāciju no attiecīgām iestādēm, pirmkārt, jau no Drošības policijas, vadoties no tā, vai ir iespējams nodrošināt kārtību, vai ir riski drošībai, pieņemsim lēmumu. Prognozēju, ka lēmums būs pieņemts trešdien. Ja gadījumā lēmums būs negatīvs, lai visas puses varētu to apstrīdēt tiesā," pavēstīja mērs.
Viņš pagaidām nevarēja pateikt, vai kāds no astoņiem pieteiktajiem pasākumiem netiks atļauts, taču atsaucās uz Drošības policijas šefa teikto, ka šogad riski kārtībai ir augstāki par citiem gadiem.
"Pašreiz [zinām] tikai to, ko esam dzirdējuši publiskajā telpā, ka šogad riski ir augstāki nekā pērn un 2010.gadā, kad visi gājieni no Rīgas domes puses bija aizliegti," viņš norādīja.
Ušakovs sacīja, ka domei lēmums jāpieņem pēc iespējams ātrāk, "lai visi zinātu, kas notiks tālāk, un varētu tam gatavoties, pirmkārt, policija un Drošības policija".
"Ir absolūti skaidrs, ka ir jādomā, lai pretēja viedokļa paudēji nebūtu vienā vietā vienlaicīgi, jo tad nodrošināt kārtību būs vienkārši lielāks izaicinājums. Man nav šaubu, ka Valsts policija to varēs izdarīt, bet priekš kam viņus pārbaudīt un testēt," uzskata pilsētas galva.
Rīgas domē pašlaik ir pieteikti jau astoņi pasākumi pretrunīgi vērtētajai leģionāru piemiņas dienai 16.martā. Pasākumus pieteikuši gan Daugavas vanagi, gan Apvienība pret nacismu, biedrība Autonomā darbība, Gustava Celmiņa centrs un Uldis Freimanis.
Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.
DP rīcībā ir informācija, ka 16.martā varētu ierasties 30 līdz 40 personu no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Krievijas un Vācijas. "Tur ir dažādi radikāļi, ekstrēmisti. Būs arī robežsardzei jāstrādā pastiprinātā režīmā," sacīja Reiniks un piebilda, ka Drošības policija strādās pie tā sauktā melnā saraksta, atbilstoši kuram ārzemniekiem varētu liegt iebraukt Latvijā.