Komitejas sēdē tika skatīts jautājums par pedagogu atalgojumu. Izglītības, kultūras un sporta departaments informēja par izveidojušos situāciju un norādīja uz to, ka, piešķirot valsts dotāciju pedagogu algām, vairākus gadus Rīgai tiek piemērots mazākais reģionālais koeficients. Pašlaik Rīgai tas 1,02, tajā pašā laikā valsts pilsētām šis koeficients ir 1,07, bet Pierīgas pašvaldībām - 1,17.
Opozīcijas deputāte Anna Vladova ("Saskaņa") uzsvēra, ka pedagogu algu problēmās 90% vainas ir jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijai. Turklāt ministrija esot vainojama situācijā, ka Rīgas skolas ir diskriminētas.
Deputāte norādīja, ka varētu pieņemt šādu situāciju laikā, kad JV nebija pie varas Rīgas domē. Taču kopš pēdējām Rīgas domes vēlēšanām JV ir koalīcijā, bet pašlaik Rīgas mērs ir šīs partijas biedrs Vilnis Ķirsis (JV).
Viņa aicināja gan Ķirsi, gan JV Rīgas domes frakcijas vadītāju Olafu Pulku vērsties pie savas partijas biedres izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas, lai šo situāciju atrisinātu.
Savukārt Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina (P) aicināja visus politiskos spēkus apvienoties, lai sakārtotu izglītības finansējuma jautājumu.
"Latvijas sabiedrībai jāsaparot, ka, ja nebūs labi apmaksātu pedagogu un kvalitātīvas izglītības, tad mums kā valstij nebūs nākotnes," uzsvēra Geikina.
Kā ziņots, šodien komitejas sēdē izskanēja, ka ar valsts budžeta mērķdotācijām nepietiek, lai nodrošinātu sabalansētu darba slodzi pedagogiem Rīgā.
Viena no būtiskākajām problēmām, kas tika akcentēta, bija tas, ka valsts mērķdotācija, salīdzinot ar šī gada 1.janvāri, šī gada 1.septembrī Rīgai pieauga par 5,27%, savukārt zemākā vienas stundas likme pieauga par 13,3%, un tarificēto stundu skaits, lai nodrošinātu sabalansēto slodzi, pieauga par vairāk nekā 10%
Turklāt jau vairākus gadus Rīgai tiek piemērots mazākais reģionālais koeficients 1,02. Tajā pašā laikā valsts pilsētām šis koeficients ir 1,07, bet Pierīgas pašvaldībām - 1,17.
Kā tika skaidrots komitejas deputātiem, citas valstspilsētas saņem vidēji par 5% lielāku finansējumu nekā Rīga. Savukārt Pierīgas pašvaldības saņem par 15% lielāku finansējumu nekā galvaspilsēta.
Izvērtējot situāciju Rīgā, konstatēts, ka ar šiem 5% būtu pietiekami, lai nodrošinātu sabalansēto slodzi.