Viņa stāstīja, ka tuvākajās dienās tiks apkopota informācija par to, cik skolotāji 19.septembrī piedalīsies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā streikā.
Lai gan pašlaik precīzas informācijas par dalību streikā nav, visticamāk, atsevišķās izglītības iestādēs būs jārēķinās ar būtiskiem darba traucējumiem.
Vissarežģītākā situācija varētu izveidoties tieši bērnudārzos, kur jau tā ir jūtams darbinieku trūkums. Ne skolām, ne bērnudārziem nav rezerves pedagogu komplektu, kas varētu aizvietot streikojošos darbiniekus. Turklāt pašvaldība neveicinās skolotāju savstarpēju sarīdīšanu, spiežot pilnībā aizvietot streikojošos skolotājus, teica Ratinīka. Viņas ieskatā, tas nav ne vajadzīgs, ne arī iespējams.
Līdz ar to sabiedrībai ir jārēķinās, ka kādu laiku vajadzēs par saviem bērniem parūpēties pašiem, ja streikot izvēlēsies visa izglītības iestāde un tā tiks slēgta.
"Mūs nedzirdēja, ka skolotāji ir vairāk nekā pārslogoti. Līdz ar to jārēķinās ar sekām," piebilda Ratinīka.
Jau ziņots, ka izlīgšanas komisijai trešdien pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra rīkos pedagogu streiku.
Līdz 12.septembrim LIZDA plāno iesniegt nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai, tomēr arodbiedrība uzskata, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku.
Viena no arodbiedrības prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.