Oficiālu skaitli, par cik vietām jauno iespēju rezultātā kopumā varētu sarukt bērnudārzu rinda, RD vēl nevar nosaukt. Taču zināms, ka pašlaik no tās izstājušies 1150 bērnu, kuru vecāki izvēlējušies saņemt vienu no finansējuma veidiem - 93 latu pabalstu privāto iestāžu apmeklēšanai.
Kopējo skaitli, kas raksturotu rindas virzību, vēl nav iespējams nosaukt, jo nule RD izsludinājusi arī pieteikšanos uz pašvaldības iepirktajām grupiņām privātajos bērnudārzos, kas ir viena no jaunieviestajām iespējām mazajiem rīdziniekiem. Svaigākie dati par bērnu skaitu rindā ir pieejami tikai uz pērnā gada septembri, kad tajā gaidīja 5002 bērni. Lai gan pēc pavasarī veiktās privāto izglītības iestāžu aptaujas rezultāti rādīja, ka kopumā pašvaldības dotētajās grupiņās varētu tikt nodrošinātas 882 vietas, RD patlaban iepirkusi 347. Konkursā uz pašvaldības iepirkumu pieteicās septiņi privātie bērnudārzi, no kuriem līgumus noslēdza ar pieciem. RD pārstāve Indra Vilde stāsta, ka divas no privātajām iestādēm neatbilda konkursa kritērijiem. «Proti, nebija Veselības inspekcijas atzinuma, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinuma, neīsteno pirmskolas izglītību vismaz divus gadus, juridisku dokumentu neprecizitāte, tāpat nebija dotas ziņas par pedagogiem,» viņa uzskaita kritērijus.
Arī Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība mazo pieteikumu skaitu skaidro ar RD izvirzītajiem kritērijiem. «Maijā paustais viedoklis bija balstīts uz aptauju, kura bija tikai informatīva. Tajā nebija pieminēti kritēriji, kurus papildus izvirza pašvaldība,» saka biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa. Netaisnību pirmsskolu biedrība konkursa rezultātos nesaskata. Tieši otrādi - privātie bērnudārzi ir gandarīti, ka līdz ar RD līdzfinansējuma ieviešanu 93 latu apmērā privāto mācību iestāžu apmeklēšanai daudzās no tām patlaban jau neesot brīvu vietu.
Līdzfinansējums 93 latu apmērā bija pieejams ar 1. augustu. Lai uz to pretendētu, jāatbilst trim kritērijiem - gan vecākiem, gan atvasei jābūt deklarētiem Rīgā vismaz gadu, tāpat bērnam vienlaikus ir jāstāv rindā uz pašvaldības bērnudārzu un jāapmeklē privātā iestāde. Kad līdzfinansējums privātā bērnudārza apmaksāšanai, kuru mazais rīdzinieks apmeklējis līdz šīm, piešķirts, no rindas uz pašvaldības iestādi jāizstājas.
Otrs līdzfinansējuma veids privātajiem bērnudārziem, kuru patlaban saņem 1974 rīdzinieki un kurš bija pieejams arī iepriekš, ir 30 latu apmērā. To piešķir vecākiem, kuri neatbilst kādam no iepriekš minētajiem kritērijiem. Šādā situācijā pašreiz ir arī D. Blūma. «Man ir jāgaida līdz janvārim, lai saņemtu 93 latus, jo vienu brīdi bijām izdeklarējušies no Rīgas. Kaut gan kopējais gadu skaits, kā esam deklarējušies šeit, ir ap 30,» viņa saka un piebilst, ka kritēriji attiecībā uz finansējuma apmēru veido nevienlīdzīgu attieksmi. Šeit, iespējams, arī iezīmējas nākamais mērķis, par ko varētu cīnīties vecāki.
Nevienlīdzību vecāki saskata arī šovasar pieņemto grozījumu Vispārējās izglītības likumā interpretācijā. Tie noteic, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. D. Blūma norāda, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu vecāki cerēja, ka pašvaldības būs spiestas atrisināt pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanas jautājumu. Taču Izglītības un zinātnes ministrija tos skaidro šādi - pašvaldībām ir jānodrošina tikai iespēja bērnu pieteikt rindā. «Ar nožēlu jāatzīst, ka šis ir klasisks piemērs tam, kā ministrija priekšlaikus bruģē ceļu savai bezdarbībai, proti, apzinoties, ka likuma grozījumus ieviest dzīvē nebūs vienkārši, tos interpretē sev vēlamā gultnē,» saka D. Blūma.