Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

RNP ūdens skaitītāju jautājumā nepiekāpsies

Lai arī vecāka gadagājuma rīdzinieki ir pauduši neapmierinātību ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) ieviestajām izmaiņām ūdens skaitītāju rādījumu pieņemšanā, uzņēmums jauno sistēmu mainīt negrasās un turpinās uzstāt uz rādījumu iesniegšanu elektroniski.

Septembrī RNP mainīja ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu paziņošanas kārtību, rādījumu lapiņas mēģinot pakāpeniski aizstāt ar citiem paziņošanas veidiem. Iedzīvotāji tika mudināti rādījumus pamatā iesniegt elektroniski, bet tiem, kuri vēlas turpināt iesniegt ūdens patēriņa rādījumus papīra formātā, tiek prasīts to darīt uz speciālām lapiņām, kuras var saņemt tikai RNP klientu apkalpošanas centros. RNP apkalpošanas centros jaunās kārtības dēļ veidojās garas rindas, kurās pārsvarā seniori pavadīja ilgas stundas, lai noziņotu savus skaitītāju rādījumus vai saņemtu jaunās lapiņas.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien uzklausīja RNP vadību par to, kādēļ ūdens skaitītāju rādījumu pieņemšana no iedzīvotājiem turpmāk iespējama galvenokārt elektroniskā veidā, kā arī iztaujāja par sistēmas lietderību un nepieciešamību.

Kā pastāstīja RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, septembra sākumā ūdens skaitītāju rādījumus papīra formātā nodevuši aptuveni 38 800 klientu, bet elektroniski - 71 525. Vēl aptuveni 1500 klientu rādījumus nodevuši ar īsziņu starpniecību un izmantojot RNP klientu apkalpošanas centrus.

Kopumā ar papīra lapiņu datu nodošanu un ievadīšanu nodarbojoties 118 darbinieki, un, RNP vadības ieskatā, kļūdas procents ar roku rakstīto datu apstrādē un izmaksas datu apstrādē ir neadekvāti augstas.

Gontarevs uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir iziet no manuālā darba procesa, pilnībā pieradinot cilvēkus pie digitālās vides. Lai gan aicinājumi izmantot elektroniskos pakalpojumus no RNP puses esot izskanējuši jau vairākus gadus, tas neesot vairojis šo pakalpojumu izmantošanu. Aicinot izmantot elektronisko vidi, RNP esot informāciju izvietojis uz informācijas dēļiem un izsūtītajiem rēķiniem, kā arī informāciju izvietojuši vairākos rakstos RNP mājaslapā un laikrakstos.

"Kopš 2012.gada uz rēķiniem ir izvietota informācija, aicinot izmantot elektroniskos pakalpojumus, bet drukāto rēķinu skaits nemainās. Cilvēku ieradumam ir liels spēks," situāciju vērtēja Gontarevs. Viņš uzsvēra, ka arī līdz ar jaunajām izmaiņām "lapiņas nav beigušas savu ēru", bet gan ir tikai ierobežota to lietošana.

Kopumā iedzīvotājiem ir vairāki veidi, kā nodot ūdens skaitītāju rādījumus - izmantojot www.e-parvaldnieks.lv portālu, ar īsziņu starpniecību, RNP klientu apkalpošanas centros, izmantojot lapiņu sistēmu, kā arī atsevišķos namos ir skaitītāji ar distances nolasīšanu.

Gontareva ieskatā, tieši attālinātās sistēmas skaitītāji iedzīvotājiem ievērojami atvieglotu sadzīvi, taču dzīvokļu biedrības šādus lēmumus pieņemot ļoti kūtri. "Veicot 409 māju kopsapulces 2016.gadā, tikai astoņi nami piekrita šo skaitītāju ierīkošanai. Galvenais iemesls ir cilvēku pasivitāte - viņi var sanākt un vienoties, bet to nedara," apgalvoja Gontarevs.

Runājot par rindām, kas veidojās sistēmas izmaiņu ieviešanas, Gontarevs sacīja, ka galvenokārt tās veidojās mēneša beigās, kad tuvojas rādījumu nodošanas datums. Rindās esošajiem klientiem konsultācijas snieguši īpaši piesaistīti RNP darbinieki. Šo centienu rezultātā elektroniski iesniegto rādījumu skaits uz 1.oktobri pieaudzis par 25 000.

E-parvaldnieks.lv portālu izmantojuši par 17 000 vairāk iedzīvotāju, norēķinu kioskus RNP centros - par 2261 vairāk klientu, bet īsziņu formātu - par 6000 vairāk cilvēku. Kopumā lapiņu sistēmas izmantotāju skaits samazinājies par 30 000 un to izmantojuši vairs tikai aptuveni 9000 cilvēku. "Šos datus arī izmantosim, lai noskaidrotu, cik daudz ir to iedzīvotāju, kas tiešām nevar izmantot elektroniskos pakalpojumus, bet kuri to nedara tikai ieraduma pēc," teica RNP vadītājs.

Valdošo koalīciju atbalstošais deputāts Valērijs Petrovs interesējās, kādēļ RNP nolēmis elektroniskos pakalpojumus kāpināt tik strauji, bet opozīcijas deputāte Ieva Holma (VL-TB/LNNK) taujāja, vai, ieviešot elektronisko sistēmu, ir domāts par senioru ērtībām.

Gontarevs sacīja, ka RNP ir viens no pēdējiem lielajiem uzņēmumiem, kas vēl izmanto lapiņu sistēmu. Elektronisko sistēmu nolemts ieviest, jo ticis sasniegts "kritiskais punkts". "Ne Latvenergo, ne Latvijas Gāze sen vairs tādu sistēmu neizmanto," teica uzņēmuma vadītājs.

Runājot par senioru ērtībām, amatpersona uzsvēra, ka pensionāriem netiekot atņemta iespēja norēķiniem izmantot lapiņas, un "vienīgā neērtība" ir tā, ka lapiņai reizi trīs mēnešos jāiet pakaļ uz klientu apkalpošanas centru.

Opozīcijas deputāte Linda Medne (JKP) interesējās par to, cik ilgā laikā varētu veikt attālināto skaitītāju ieviešanu, bet domnieks Ojārs Judrups (LA) prasīja, kā citi uzņēmumi "tikuši galā" ar senioriem, jo lielākās problēmas izmantot elektroniskos pakalpojumus, visticamāk, ir tieši viņiem.

Gontarevs stāstīja, ka citi lielie uzņēmumi izvērsuši lielas informatīvās kampaņas gan televīzijā, gan radio, kam RNP līdzekļu tādos apjomos neesot.

Savukārt runājot par attālinātu skaitītāju uzstādīšanu, Gontarevs lēsa, - ja iedzīvotāji spēs vienoties un nobalsot par skaitītāju maiņu, to varētu izdarīt piecu gadu laikā.

Pārrunātos jautājumus deputāti pieņēma zināšanai.

Kā ziņots, šā gada jūlijā RNP informēja iedzīvotājus par jauno ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu paziņošanas kārtību, proti, ka no septembra ūdens patēriņa rādījumu lapiņas pakāpeniski tiks aizvietotas ar citiem paziņošanas veidiem. Tas nozīmē, ka klienti, kuriem līdz šim drukātajā rēķinā tika iekļauta ūdens patēriņa rādījuma lapiņa un kuriem turpmāk būs vēlme iesniegt ūdens patēriņa rādījumus tikai papīra formātā, nevis elektroniski, turpmāk varēs tās saņemt tikai RNP klientu apkalpošanas centros.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kad palīdzēt jāpaspēj 4,5 stundu laikā(11)

Ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas valdītāju, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju profesoru Andreju Milleru sarunājas Romāns Meļņiks.

Mazās skolas satraukušās(6)

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Viens no tā dēvētajā budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem ir grozījumi Izglītī...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas