Projekts gatavs
Runas par Saktas ziedu tirdziņa pārbūves nepieciešamību ilgst jau
vairāk kā desmit gadu, taču skaļākas tās kļuva 2007.gadā, kad Rīgas
dārzu un parku izsludinātajā konkursā par piemērotāko priekšlikumu tika
atzīts arhitektu Arvīda Līkopa un Matīsa Zemīša projekts. Saskaņā ar
piedāvājumu, kas šo divu gadu laikā, mērojot ceļu cauri atbildīgajām
pašvaldības institūcijām, ievērojami mainījies, trīs stiklotie ziedu
paviljoni izvietoti vienā rindā Tērbatas ielai tuvākajā parka malā.
Piekļuve tirgotavām pretēji sākotnējai iecerei organizēta tikai no
Tērbatas ielas. Arhitekti ņēmuši vērā vairākkārtējas Rīgas pilsētas
būvvaldes un pilsētas arhitekta Jāņa Dripes saaicinātās arhitektu
kolēģijas iebildes gan par projekta vizuālo raksturu — stiklotām
fasādēm un daudzšķautņainiem jumtiem, kas atgādina izkaisītu ziedlapiņu
motīvus, gan paviljonu lineāro izvietojumu, kā rezultātā Vērmanes dārzā
nenotiek apbūve un parks tiek saudzēts. Ir saskaņots tehniskais
projekts, un A.Līkops saka: "No mūsu puses projekts ir gatavs. Ļoti
svarīgi, lai šāda vieta pašā Rīgas centrā tiktu sakopta. Būtu žēl, ja
iesāktais darbs paliktu pusceļā un nesasniegtu rīdziniekus. Varbūt
tieši šāda, sabiedrībai domāta būve Latvijas šībrīža situācijā būtu
īstajā brīdī un īstajā vietā."
Vajag miljonu
Arhitektu aprindās par ganu ceļotāju apmetni dēvēto tirdziņu ieinteresēts sakārtot arī pasūtītājs: "No Rīgas dārzu un parku puses ir izdarīts viss. Tagad tikai jāsāk būvēt," saka aģentūras direktora vietnieks Māris Kaminskis, atzīstot, ka aptuveni miljons latu — summa, kas sarežģīto arhitektonisko un inženiertehnisko risinājumu dēļ nepieciešama tirdziņa būvniecībai, — ir galvenais iemesls, kas vismaz uz gadu liek no ieceres atteikties.
"Protams, mums nepatīk, kā tagad izskatās. Arī "puķinieki" nav apmierināti, ka jāstrādā būdās. Taču nauda ir iedalīta tik, cik ir. Mēs nezinām, kā varēsim visus parkus šogad sakopt," saka M.Kaminskis.
Skeptiskāks par termiņiem ir Rīgas domes vides komitejas vadītājs Dainis Īvāns (LSDSP): "Pateicoties būvvaldes augstajām prasībām un estētiem arhitektiem, projekts ir miris — nerealizējams." Viņš uzskata, ka Rīgas dārzi un parki darījuši pareizi, atsakoties realizēt ieceri par tik lielu summu, jo "šajā laikā mēs nevaram tirdziņam atļauties vienu miljonu latu".