Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo Akmeņu ielā ir tikai dažu minūšu brauciena attālumā no Vanšu tilta, tāpēc, ja vien tas nesakrīt ar kādu citu izsaukumu, parasti tieši kāda no vietējām brigādēm ir tā, kas dodas pierunāt tilta iekarotājus kāpt lejā. "Sabiedrībā varbūt par to domā savādāk, bet mūsu dienestā nav tā, ka par to var pasmieties, katrs gadījums ir jāuztver nopietni," uzsver Eduards Musatovs, kurš sestdienas naktī kopā ar I. Koltunovu un Viktoru Veizeru kāpa pa 100 metru augstajām redeļkāpnēm tilta pilonā, lai piekļūtu vantīs uzkāpušajam jaunietim.
Pirmā lieta, kas jādara, ierodoties uz tilta, ir satiksmes nobloķēšana. "Padomājiet, ja tur apakšā brauks vieglā mašīna un viņš uz tās uzkritīs? Un ja tajā būs divi bērni ar vecākiem? Tāpat ir ar trolejbusa līniju - elektrība tiek atvienota, jo var nokrist un saraut vadus. Tas ir vairāk mūsu drošībai, jo operatīvo dienestu darbinieku tur ir daudz. Piemēram, sestdien tikai no mūsu puses bija deviņi, bet vēl jau ir policija," skaidro E. Musatovs.
Pēc iespējas ātrāk ir jātiek iekšā arī tilta pilonā, lai paspētu tikt tuvāk pie vantīs uzkāpušā un sākt sarunas. Pēc traģiskā notikuma jūnija sākumā, kad kāds jaunietis, no vantīm nolēca un nositās, atslēgas dabūšana gan notikusi ļoti ātri, bet pilona durvis tik un tā nācies zāģēt vaļā - slēdzene izrādījusies sarūsējusi.
I. Koltunovs par sarunu vedēju kļuvis tikai nejaušības pēc. "Vienkārši tā sanāca - mēs trijatā kāpām, un es biju priekšā, tādēļ arī sāku ar viņu runāt. Vēlāk arī noskaidrojām, ka noteikumi tieši tādi ir - tam, kurš sāk, arī tālāk ir jārunā," viņš skaidro. "Sākot sarunu, jau nevar zināt, kāds tas cilvēks ir. Bet tagad es uzskatu, ka galvenais ir pirmajā brīdī novērst uzmanību no viņa domām," norāda glābējs.
Sestdienas naktī vantīs uzkāpušais puisis gan esot bijis emocionāli stabils, tikai pamatīgi iedzēris, tādēļ jārunā bijis nepārtraukti, lai neļautu viņam aizmigt. "Protams, ja nenoturētos, kritiens sanāktu pāri par 100 metriem. Līdz ūdenim jau aizlēkt viņš nevarētu, pat ja mēģinātu, nekas labs tur nesanāktu," saka E. Musatovs. Glābēji piebilst - dzirdēts, ka tieši ielēkt ūdenī gribējis jūnijā pašnāvību izdarījušais puisis.
Pie kāpšanas vantīs vaina gan biežāk esot meklējama tajā, kā cilvēks savu problēmu uztver, nevis tajā, ka tā patiešām būtu neatrisināma. Piemēram, sestdienas nakts kāpējs esot sastrīdējies ar meiteni un iesitis viņai, ko pēc tam ļoti nožēlojis un tādā veidā centies savu nožēlu izrādīt.
Glābēji uzsver - kaut pirmā dabiskā reakcija uz šādu izsaukumu ir dusmas par sacelto traci, tās izrādīt nedrīkst. "Likās, ka laiks stiepjas bezgalīgi, bet vēlāk uzzinājām, ka patiesībā tikai ap trijām stundām tur pavadījām. Bet, kad beidzot viņu uzvilkām uz pilona, no prieka visu aizmirsām - saķērāmies rokās jau kā draugi, priecājāmies, gandrīz vai lēkājām. Patiesībā arī viņš bija ļoti priecīgs - pēc tam, kāpjot lejā, vēl jokus plēsa," atceras I. Koltunovs.
Jāpiebilst, ka kāpšana Vanšu tilta vantīs tiek kvalificēta kā kriminālpārkāpums, par to draud līdz diviem gadiem cietumā vai pat 10 000 latu liels naudas sods, un pēc nedēļas nogales notikumiem, kad tiltā mēģināts uzrāpties pat trīs reizes, pie tā norīkota apsardze. Vantis tiks aprīkotas arī ar signalizāciju un dzeloņstieplēm - to uzstādīšana sākās vakar.