Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.
Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.
Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.
Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.
Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.
Ministrs pauda neizpratni, kādēļ Rīgas dome nav turpinājusi jau iepriekš lemto, aizliedzot azartspēles vēsturiskajā centrā. Šāds solis esot likumīgs, un pašvaldība varējusi lemt arī par citām teritorijām, kur noteikt ierobežojumus.
Plešs uzsvēra, ka, pieņemot šo lēmumu, nav saņēmis norādes ne no partijas biedriem, ne no azartspēļu biznesa pārstāvjiem.
Ministrija uzsver, ka teritorijas plānojumā Rīgas domei bija iespēja tiesiski pareizi atrisināt jutīgo jautājumu par azartspēļu aizliegumu, norādot vietas, kur spēļu zāles ir aizliegtas. Ministrija apspriešanā uz to vairakkārt tika norādījusi, taču ministrijas eksperti ir saņēmuši Rīgas domes iesniegtu dokumentu, kur šis uzņēmējdarbības veids tiek aizliegts visā Rīgas valstpilsētas teritorijā. Tas joprojām ir pretlikumīgi.
Kā skaidroja ministrs, pašvaldībai ir divas turpmākās rīcības iespējas - tā var pārsūdzēt ministra rīkojumu par teritorijas plānojuma apturēšanu Satversmes tiesā, vai arī veikt labojumus plānojumā, rīkot sabiedrisko apspriešanu, salāgojot visu iesaistīto pušu intereses un no jauna pieņemt teritorijas plānojumu.
Kā ziņots, pagājušā gada decembrī Rīgas dome pieņēma Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030.gadam, kas paredz arī azartspēļu zāļu aizliegšanu galvaspilsētā.
Rīgas teritorijas plānojums paredz aizliegt visā Rīgas teritorijā organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.
Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas teritorijā.
Plānojuma risinājumi attiecas uz galvaspilsētas teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kuriem ir savi īpaši detalizēti noteikumi.
Rīgas teritorijas plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Rīgas teritorijas plānojumam veikts arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts vides pārskats, apzinot nelabvēlīgas ietekmes riskus un paredzot to novēršanas risinājumus.
Līdz šim spēkā bija Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Jauna teritorijas plānojuma izstrāde norisinās kopš 2012.gada. Galvaspilsētas teritorijas plānojuma risinājumu pamats ir 11 tematiskie plānojumi, kas apstiprināti 2017.gadā ar Rīgas domes lēmumiem un ir jāievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.
2020.gada decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī pārvērtējot 2019.gada publiskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus.
Ar 2021.gadā pilnveidoto Rīgas teritorijas plānojuma redakciju un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma precizēto vides pārskatu sabiedrība tika iepazīstināta šoruden publiskajā apspriešanā.
Tās laikā aizvadīta saruna Latvijas nekustamo īpašumu darījumu organizāciju pārstāvjiem, apspriede ar Rīgas apkaimju organizāciju pārstāvjiem, kā arī norisinājās apspriešanas sanāksme, kurā varēja piedalīties ikviens interesents.
ziņa papildināta