Šādas procesijas visā katoliskajā baznīcā pazīstamas jau kopš 13.gadsimta. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgā šāds gājiens notiks jau ceturto reizi.
Vissvētākā Sakramenta procesija sāksies plkst.11 Pils laukumā pie Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ar Svēto Misi. Pēc tam procesija ar Vissvētāko Sakramentu dosies caur Doma laukumu ar apstāšanās vietām pie Rīgas svētā Jēkaba katedrāles un Rīgas svētās Marijas Magdalēnas baznīcas. Tā noslēgsies pie Sāpju Dievmātes baznīcas ar slavas un pateicības himnu "Te Deum" un svētību ar Vissvētāko Sakramentu.
Viens no pasākuma organizētājiem priesteris Ilmārs Tolstovs uzsver, ka procesija nebūtu jāuztver kā savdabīgs pikets, bet gan kā liecība par ticību Euharistiskajam Kristum.
Ar vārdu "Euharistija" Romas katoļu baznīcā apzīmē Jēzus Kristus Miesu un Asinis, kas ir klātesošas Baznīcā zem maizes un vīna zīmēm. Baznīcā tiek iemiesoti Jaunajā Derībā lasāmie Jēzus vārdi: "Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Ja kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi."
Euharistiskās procesijas pirmsākumi meklējami viduslaikos. 13.gadsimtā Beļģijā dzīvoja augustīniešu klostermāsa svētā Juliāna, kurai Kungs Jēzus atklāja savu vēlēšanos, - lai Baznīcā tiktu svinēti Euharistijai veltīti svētki. 1246.gadā svētki pirmo reizi tika svinēti Ljēžas diecēzē.
Vēlāk pēc pārdabisku, ar Vissvētāko Sakramentu saistītu brīnumu piedzīvošanas Pāvests Urbāns IV iedibināja visā Baznīcā Kristus Miesas un Asins svētkus un uzticēja Akvīnas Tomam sacerēt tiem atbilstošu lūgšanu tekstus. Kristus Miesas un Asins svētki, kā arī tiem piederošā Euharistiskās procesijas tradīcija izplatījās visā Rietumeiropā un turpinājās apmēram 300 gadus. 1979.gadā to atjaunoja pāvests Jānis Pāvils II.
Itālijā, Spānijā un citās Rietumeiropas valstīs svētki joprojām tiek plaši svinēti. Notiekot procesijai, pilsētu ielas un nami tiek rotāti ziediem, šādi parādot godu Pestītājam.
Šādas procesijas Rīgas ielās notika jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pašu pirmo Euharistisko procesiju no svētā Jēkaba katedrāles līdz svētā Franciska baznīcai vadīja ievērojamais Latvijas sabiedriskais un valsts darbinieks bīskaps Jāzeps Rancāns. 2008.gadā tika rasta iespēja skaisto tradīciju atjaunot.