Plūcās kā puišeļi
Gan politiskajā līmenī, gan arī rikšu braucēju vidū ir divi pilnīgi pretēji viedokļi par jaunajiem noteikumiem. Rīgas domes opozīcijas deputāts Aldis Bukovskis (Demokrātiskie patrioti) diena.lv izteicās: «Varbūt veiklākie arī atradīs kaut kādus apkārtceļus, kā šos noteikumus apiet vai ignorēt, bet tāds jau nav noteikumu mērķis. Tie, kas godprātīgi centīsies tos ievērot, es domāju, vienkārši šo nodarbi pametīs.» Savukārt domes vadība noteikumus atbalsta. Rezonansi izraisa saraksts, pa kurām ielām nedrīkstēs braukt ar rikšu, piemēram, pa Brīvības, Marijas un A. Čaka, K. Barona, K. Valdemāra, 13. janvāra, Satekles u. c. ielām, kā arī pa 11. novembra krastmalu. Katrai rikšai arī jābūt apdrošinātai, paredzot katram rikšas vadītājam atbildības limitu - ne mazāku kā Ls 200 000 gadā. Tīri tehniski rikšas jāaprīko ar drošības jostu pasažieriem, gaismas virziena rādītājiem, lukturiem. Noteikumu apspriešana domes sēdē ilga divas stundas, tās laikā opozīcijā esošā Vienotība prasīja dot vārdu velorikšu pārstāvjiem, taču tas netika ļauts. LETA ziņoja, ka apmēram 10 rikšu vadītāji saniknoti izteikušies, ka deputāti ir ēzeļi un piedzērušies papagaiļi.
Vakar pusdienlaikā, ejot pa Līvu laukumu, pamanīju pārīti balto rikšu, kas pazīstamas ar skaļas mūzikas atskaņošanu brauciena laikā, bet to vadītāji no sarunas ar mani atteicās. Savukārt Raivis un Roberts aprunāties ir gatavi un stāsta, ka abi ir bijuši domes sēdē un vērojuši to no sēžu zāles balkona. «No augšas viss izskatījās kā humora raidījums, puišeļu bariņš cīnās ar puišeļu bariņu. Bet viss būs kārtībā, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neapstiprinās tādus noteikumus,» ir pārliecināts Raivis. Puiši skeptiski vērtē tehniskās prasības, piemēram, aptieciņas neesot vajadzīgas, jo ātro palīdzību centrā var izsaukt ātri. Berlīnē un Londonā satiksmes intensitāte ir daudz lielāka, bet ierobežojumu tur nav, saka Raivis. Puiši uzskata, ka cena par braucienu noteikti celsies. Līdz šim viens brauciens cilvēkam maksājis Ls 2,50. Roberts stāsta, ka vairākums no vietām, uz kurām pašlaik tūristi vēlas braukt, pēc noteikumu stāšanās spēkā nebūs pieejamas, jo uz tām jādodas pa ielām, pa kurām velorikšām nebūs ļauts braukt. Šādi objekti, uz kuriem tūristi prasa braukt, ir vairākas centra viesnīcas, naktsklubi, arī Vecā Ģertrūdes baznīca. «Ja mums ierobežos darbību un nebūs peļņas, nāksies meklēt jaunas iespējas ārvalstīs,» prāto puiši. Pārgalvīgi rikšu vadītāji esot retums, lielākoties jauniņie, kas tikko sākuši braukt.
Ginesa rekords
Rīgā kopumā darbojas ap 70 velorikšu, ir gan firmas, gan individuālie komersanti, stāsta Latvijas Velorikšu asociācijas valdes loceklis Gvido Čaikovskis. Atšķirībā no jauniešiem pie rikšu stūres G. Čaikovskis ir noskaņots samiernieciski. «Drošības jostām un pagrieziena rādītājiem ir jābūt,» viņš uzskata. Lai arī asociācija sākotnēji lūdza neierobežot teritorijas, kurās drīkst braukt ar rikšām, tagad G. Čaikovskis atzīst, ka Brīvības ielas vidū velorikšai tiešām nekas nav darāms. Vienīgā prasība, kas viņam šķiet neizpildāma, ir vēlme, lai visas rikšas stāv rindā. «Ja 70 rikšas sastāsies rindā, tie būs 300 metri, Ginesa rekords - garākā rikšu rinda pasaulē,» joko G. Čaikovskis. Taču, ja nopietni, neviens no rikšu vadītājiem pašlaik nespēj iztēloties, kur un kā fiziski šādu rindu ierīkot. «Tas ir impulsīvi - brauc rikša, cilvēks ierauga un iekāpj, tas ir tāpat kā ar košļenēm, pēc tām speciāli retais iet uz veikalu,» uzskata G. Čaikovskis.
Pētot pieejamos Tallinas un Viļņas interneta resursus, Diena konstatēja, ka velotaksometri ir gan vienā, gan otrā kaimiņu galvaspilsētā. Viļņā tiek piedāvātas ekskursiju tūres - pusotras stundas brauciens maksā 43 eiro, savukārt 30 minūšu brauciens pa klienta izvēlētu maršrutu maksā 15 eiro, un tiek solīts, ka vadītājs būs arī gids. Viļņā velotaksometru darbalaiks ir no plkst. 10 līdz 22, liecina informācija Viļņas Tūrisma centra mājaslapā. Tallinas centrā velotaksometra cena ir 2,23 eiro, bērnu biļete ir 0,96 eiro. Latvijā velorikšu pakalpojumu vispirms mēģināja ieviest Jūrmalā, kur 2004. gadā SIA ALB Service piedāvāja pusotras stundas braucienu par pieciem latiem divām personām. Tomēr rikšas kūrortpilsētā neiedzīvojās. 2005. gadā Diena rakstīja par pirmajām rikšām Rīgā, kuru darbību gan SIA Gival sākotnēji nebija saskaņojusi ar pašvaldību.