Viņš atzina, ka neredz iespēju, kā ar pašreizējo finansējumu opera varētu segt iekrājušos parādus – LNO jau divus gadus cīnoties par papildu pusmiljona latu piešķiršanu, un operas vadība uzskata, ka ar būtisku valsts finansējuma samazinājumu opera ir jāreorganizē.
"Ja mums nebūs papildu finansējuma, otrajā pusgadā būs ļoti būtiski jāpārkārto nākamās sezonas sākums un šā finanšu gada otrās puses plāni no septembra. Tas var skart visu," norādīja Baltā nama direktors.
Viņš arī uzsvēra, ka iespējamā operas reorganizācija būtu jāuzņemas Kultūras ministrijai, jo tas ir kultūrpolitisks lēmums, kur jānāk ar konkrētiem, uz analīzi un finanšu aprēķiniem balstītiem priekšlikumiem.
Saskaņā ar Žagara teikto valsts finansējums veido apmēram 63,5% no operas budžeta, pašu ieņēmumi – apmēram 36,5%. No visa šā finansējuma 79,4% tiek izlietoti algās un nodokļos, un tikai mazliet vairāk nekā piektā daļa līdzekļu atliek mākslinieciskajai darbībai un ēkas uzturēšanai. Turklāt vidējā alga operā ir vien 480 latu pirms nodokļu nomaksas.
"Un, ja ar šādu vidējo algu 80% aiziet, lai samaksātu šo, manuprāt, nepietiekamo atalgojumu šīm retajām un sarežģītajām profesijām, kā mēs varam no pašu līdzekļiem kaut ko segt? Ja mums atliek 20% no visiem līdzekļiem, lai mēs varētu uzturēt gandrīz 16 tūkstošus kvadrātmetru lielu vēsturisku ēku ar nolietotām tehnoloģijām un roku darbu, kas naktī ir jāapmaksā dubulti. Protams, ka tas ir diezgan neiespējami," pastāstīja LNO direktors.
"Nauda jau nav izšķērdēta kaut kādiem projektiem, kas neatbilstu mūsu būtībai. 80% aiziet algām un nodokļiem – tāds vienkārši ir mūsu budžeta sadalījums," viņš piebilda.
Žagars norādīja, ka līdz rudenim jau būs zināmi funkciju audita rezultāti par jauno operas pārvaldes formu un attiecīgi varētu sekot arī kādi ministrijas lēmumi par operas pārkārtošanu vai papildu finansējuma piešķiršanu.