Žaņa Lipkes memoriāls ir gatavs un būs pieejams interesentiem arī pirms oficiālās atklāšanas, sola viens no tā veidošanas iniciatoriem un biedrības Žaņa Lipkes memoriāls dibinātājiem Māris Gailis.
Ēka uzbūvēta blakus vēsturiskajai Žaņa Lipkes mājai Mazajā Balasta dambī Ķīpsalā. Ideja par šādu memoriālu radusies, kad 2000. gadā pie Ž. Lipkes mājas atklāja piemiņas plāksni. Projekta autore ir Zaiga Gaile.
Ieejot memoriālā, uzreiz jūtama svaigu dēļu smarža, savukārt acīm nākas pierast pie pustumsas, jo gaisma spraucas cauri dēļu spraugām, izgaismota ir arī betonētā grīda (celiņa platums piemērots invalīdu ratiņiem - ēka ir pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem). Arī ekspozīcijas zālē, kas atrodas nosacīti ēkas bēniņos, valda dziļa krēsla, gaisma nāk galvenokārt no ekspozīcijas stendiem, kuru iekārtošana joprojām turpinās. Ekspozīcijas daļā redzami dažādi dokumenti, fotogrāfijas, katram stendam ir arī savs muzikālais noformējums, kura autors ir Jēkabs Nīmanis.
Ēkai ir trīs stāvi, un no augšas, kur atrodas ekspozīcija, caur atvērtu šahtu var redzēt pagrabstāvā izbūvēto bunkuru oriģinālajos izmēros, kurā pie sienas ierīkotas koka lāvas. Šādā bunkurā slēpās Ž. Lipkes paglābtie ebreji. Tas gan nav oriģinālais bunkurs, kas šobrīd ir aizbērts un atrodas Lipkes ģimenes mājas pagalmā. Vēl būtiska ekspozīcijas koncepcijas autora Viktora Jansona iecere ir tā dēvētā sukka - sastatnēm līdzīga trausla koka konstrukcija ar papīra iekšsienām, uz kurām redzami Kristapa Ģelža zīmējumi. Jūdaismā par sukku dēvē pagaidu patvērumu vai būdu. Ēkas veidols, kas no ielas puses skatītājiem nav redzams, simboliski atgādina gan šķūni, gan apgāztu laivu, bet viens no skaidrojumiem ir arī Noasa šķirsts.
t
zam
Matiass Knolls