Lasmane (dzim. Jaunzeme) piedzima 1916.gada 16.maijā Ukrainā. 1921.gadā viņas ģimene atgriezās tēva dzimtenē Latvijā. Lasmane pabeidza Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu. 1944.gada novembrī viņa pārcēlās pār jūru uz Zviedriju arī pati.
Būdama Latvijas Centrālās padomes darbiniece, Lasmane drosmīgi cīnījusies par Latvijas valsts atjaunošanu Otrā pasaules kara beigās, klāstīja viņas tuvinieki. Turklāt Lasmane bija viena no nedaudzajām sievietēm, kura vācu okupācijas laikā līdzdarbojās Latviešu Centrālās padomes bēgļu laivu organizēšanā uz Zviedriju.
Vēlākajos gados, jau dzīvodama Zviedrijā, viņa aktīvi aizstāvēja padomju režīma politieslodzīto - sava vīra māsu Lidiju Lasmani. 1970.gadā, Latvijas apmeklējuma laikā, gan viņu, gan vīru Albertu aizturēja čeka un desmit dienas pēc kārtas pratināja saistībā ar Lidijas Lasmanes pretpadomju lietu. Kad 1983.gadā Lidiju Lasmani jau trešo reizi notiesāja par pretpadomju darbību, Valentīne Lasmane veica milzu darbu, lai izvērstu skaļu starptautisku akciju, iesaistot starptautiskas cilvēktiesību organizācijas.
Būdama baltu filoloģe, profesora Jāņa Endzelīna studente, Lasmene trimdā daudz paveikusi latviešu valodas mācīšanā, tostarp sagatavojusi latviešu valodas mācību grāmatu zviedriem.
Novērtējot Lasmanes mūža devumu, viņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Lasmane savulaik strādājusi arī ziņu aģentūrā LETA par reģionālo ziņu redaktori.
Žurnālists Gaitis Grūtups, kurš kopā ar literatūrzinātnieci Māru Zirnīti gatavo grāmatu par Lasmani, aģentūrai LETA atzina, ka vēl pagājušajā nedēļā ir runājis ar viņu, tāpēc vēsts par viņas nāvi šķitusi mazliet neticama.