Mērķis - taupībaPērn rudenī airBaltic Uzņēmumu reģistrā reģistrēja akciju sabiedrību Aviation Crew Resources, kā darbības veidu norādot personāla nodrošināšanu un darbaspēka meklēšanu. Jau tad izskanēja runas, ka airBaltic meitasuzņēmums radīts nodokļu optimizēšanas nolūkā. Proti, paredzēts, ka piloti daļu algas saņem Aviation Crew Resources dividendēs. Dividendes atšķirībā no algas tiek apliktas ar krietni mazāku nodokli - 10%.Uzņēmuma juridiskā adrese ir Pilotu iela 6 - lidostā Rīga , padomē iecelti trīs airBaltic viceprezidenti - Daiga Ērgle, Ilze Mālkalne un Imants Jansons -, par vienīgo valdes locekli iecelts Juris Pauls Cālītis. Piloti ir Aviation Crew Resources akcionāri.Padomes locekļi skaidrojumu nesniedz, bet tiek norādīts, ka viedoklis esot jāprasa airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidentam Jānim Vanagam.Dienai J. Vanags norāda - prakse, ka pilotu pakalpojumu iegādājas kā ārpakalpojumu, ir izplatīta visā pasaulē. «Tas tiek darīts, lai piedāvātu konkurētspējīgu atalgojumu pilotiem un vienlaikus nepalielinātu izmaksu slogu pasažieriem,» uzsver airBaltic pārstāvis un piebilst, ka Aviation Crew Resources ir Latvijas uzņēmums, kurš dibināts un darbojas, stingri ievērojot Latvijas likumus, un nodokļus maksā Latvijā, bet šāda pilotu atalgojuma modeļa izveidē piedalījās starptautisks konsultants, kas saņēmis akceptu no VID un FM.Ētikas jautājums«Mēs nerunājam par nelegālām un neatļautām lietām, jautājums ir par ētiku. Šāda rīcība neiztur nekādu kritiku. Ja valsts dibina uzņēmumu, tas jau pēc savas būtības ir slikti, jo valsts var dibināt uzņēmumu tikai valstiskiem mērķiem. Saskaņā ar Komerclikumu uzņēmumiem jābūt radītiem nolūkā gūt peļņu,» uzskata Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols un uzsver, ka pakalpojumam, ko uzņēmējsabiedrība rada, vienmēr jābūt reālam.SIA Komercpadoms konsultants nodokļu strīdu jautājumos Mārtiņš Vanags ir pārliecināts, ka citiem uzņēmumiem Latvijā šāda shēma «neizietu cauri», jo «ko tādu varot atļauties tikai valsts uzņēmums, kuram ir finanšu grūtības».«Lai valdībai nebūtu jāieplūdina vēl vairāk naudas airBaltic un varētu mazināt problēmas ar Eiropas Komisiju, viņi labāk piekrīt nodokļu shēmošanai,» uzsver M. Vanags un vērš uzmanību uz uzņēmuma padomes vēlēšanām: «Pieņemot, ka balsstiesīgie akcionāri ir piloti, kā notika padomes vēlēšanas? Vai piloti var izdomāt, ka algas par mazu, un mainīt Aviation Crew Resources padomi, pēc tam valdi, un pacelt pilotu darba īres cenas vai, piemēram, nolemt izīrēt pilotus Ryanair, jo tur vairāk maksā?»M. Vanags uzsver, ka nesaprot, kā airBaltic izveidojis šādu plānu, pastāvot pašreizējam normatīvajam regulējumam: «Ņemot vērā, ka Aviation Crew Resources padome un valde ir cieši saistīta ar airBaltic, visticamāk, pilotiem īsti teikšanas nav. Līdz ar to šeit saskatāms likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 2.2 pārkāpums. Šajā gadījumā runa nav par to, vai tas ir ētiski vai ne, visticamāk, tas neatbilst likumam. VID un FM atbalsts šādai rīcībai varētu pamudināt tos, kuri vēl baidījās riskēt, arī pievērsties šādai nodokļu plānošanai.»
Jāvērtē gada pārskats
Nodokļu eksperts Kalvis Vītoliņš norāda, ka pagaidām grūti vērtēt, vai airBaltic izvēlētais izdevumu optimizēšanas veids ir korekts. Viņš saka, ka pilotu, tāpat kā juristu un citu profesiju pārstāvju, tiesības «piestrādāt» var izpausties kā apvienību veidošana ar kopēju mērķi pelnīt un sniegt savus pakalpojumus pēc iespējas vairāk darba devējiem, ne tikai vienam - aviokompānijai airBaltic.
Tomēr, kad Aviation Crew Resources būs jāiesniedz gada pārskats, varētu atklāties pārsteigumi, atzīst Kalvis Vītoliņš. «Vispirms mums jāredz, kam tad šis airBaltic meitasuzņēmums sniedz savus pilotu pakalpojumus. Ja tiešām pakalpojumu saņēmēji ir vairākas lidsabiedrības vai vismaz vairāki privātie klienti, tad tas ir labs un inovatīvs pasākums un to nevajadzētu bremzēt. Ja izrādīsies, ka pakalpojums tiek sniegts tikai aviokompānijai airBaltic, tad vismaz attiecībā uz pilotiem - Latvijas rezidentiem - var rasties jautājumi gan Valsts darba inspekcijai, gan VID,» savu redzējumu pauž K. Vītoliņš.
«Ja personālatlases pakalpojums ir spējīgs gūt tādus ienākumus, par ko var izmaksāt dividendes, tad lieliski, tomēr, ja izrādīsies, ka nav no kā izmaksāt dividendes, atkal būs jāaizņemas. Tādā gadījumā, visticamāk, tiks izsniegts aizdevums, ko vēlāk attiecīgi dzēsīs ar iespējamām nākotnes dividendēm,» uzskata A. Dābols.
Komentē izvairīgi
VID, kas devis zaļo gaismu šādai pieejai, bija grūti atrast personu, kura būtu gatava paust viedokli, līdz beidzot tika saņemta formāla informācija VID Komunikācijas nodaļas vārdā: «Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22. pants liedz VID sniegt informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju.» Vēl vēstulē paskaidrots, ar kādu nodokli tiek apliktas dividendes, ar kādu - darba alga.
Arī kādreizējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, tagadējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss airBaltic taupīšanu uz nodokļu rēķina komentēja īsi: «Tas ir airBaltic kompetences jautājums, un Satiksmes ministrijai ar to nav nekāda sakara.»
Lai līdzīgas diskutablas situācijas nākotnē novērstu, iesniegti priekšlikumi likumprojektā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», ko plānots skatīt Saeimā.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (SC) pārmetumus par to, ka radusies diskutablā situācija, izsaka valdībai: «Jautājums ir par to, kā valsts pārrauga savas kapitālsabiedrības. Normāli vajadzētu būt, ka kapitāldaļu turētājs - valsts - iezīmējis ietvaru, kurā valdei jāīsteno īpašnieka izvirzītie mērķi. Valsts to nav izdarījusi, valsts uzņēmumiem nav ne apstiprinātas stratēģijas, ne īpašnieka noteiktu darbības principu, līdz ar to valde tiesīga brīvi rīkoties saskaņā ar Komerclikumu un citām normatīvu prasībām, vēl vairāk - tās pienākums ir rūpēties, lai sabiedrība būtu pēc iespējas pelnošāka.»