2023.gadā "airBaltic" veica kopumā vairāk nekā 44 000 lidojumu, kas ir par 18% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pēc kompānijā minētā, iecienītākie "airBaltic" galamērķi pērn bija Amsterdama, Barselona, Dubaija, Londona, Parīze, Tallina, Tampere, Tenerife, Vīne un Viļņa.
Tāpat 2023.gadā "airBaltic" pārvadājusi vairāk nekā 9400 tonnu kravu.
"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss intervijā aģentūrai LETA pauda, ka 2023.gadā apmēram 4,5 miljoni pasažieru pārvadāti aviokompānijas regulārajos reisos, taču "airBaltic" veica arī čarterreisus, kā arī "airBaltic" ar savām lidmašīnām un apkalpi veica lidojumus citām aviokompānijām, taču šie pārvadātie pasažieri nav iekļauti aviokompānijas uzskaitē.
Jautāts, vai ir apmierināts ar pasažieru skaita pieaugumu pēc pandēmijas gadiem, Gauss atbildēja apstiprinoši.
"Ja mēs lūkojamies uz Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) apkopoto informāciju, tad mēs patiesībā esam nedaudz priekšā saviem kolēģiem. Mēs esam tuvu 2019.gada pasažieru skaitam, kas bija pieci miljoni," sacīja Gauss, vienlaikus piebilstot, lai gan citām aviokompānijām veiktajos lidojumos pārvadātie pasažieri netiek uzskaitīti "airBaltic" pārvadātajos pasažieros, uzņēmuma produktivitāte, darbinieku skaits, izmantoto gaisa kuģu skaits bija lielāks, un līdz ar to kompānijas darbības apmēri bija pat lielāki nekā 2019.gadā.
Viņš arī uzsvēra, ka "airBaltic" ir rentabls uzņēmums, kas ir svarīgi, jo aviokompānija ir piedzīvojusi ne tikai pandēmiju, bet arī karu, un karam uz aviokompānijām, kas atrodas tuvu Krievijas robežai, ir liela ietekme.
"2023.gada rezultāti liecina, ka mēs varam to kompensēt. Gan pandēmija, gan karš ir mainījis veidu, kā mēs darbojamies kā uzņēmums. Tādēļ arī nebūtu godīgi teikt, ka mēs esam pārvarējuši kara ietekmi, jo, ja skatāmies uz "airBaltic" stratēģisko pozīciju kā savienojuma nodrošinātāju starp rietumiem un austrumiem, tad mēs vairs nenodrošinām savienojumus ne ar Krieviju, ne ar Baltkrieviju, ne ar Ukrainu. Tāpēc mēs esam kompensējuši kara ietekmi, bet šī ietekme joprojām ir un nekur nav pazudusi," teica Gauss.
Viņš arī pauda, tas, ka aviokompānija nevar lidot uz austrumiem, joprojām būtiski ietekmē izmaksas, kā arī sarežģī darbu, tāpēc "airBaltic" strādā pie tā, lai nākotnē varētu atgriezties Ukrainā.
"Tomēr finansiāli, ieņēmumu ziņā, produktivitātes ziņā "airBaltic" jau pērn ir pārsniedzis 2019.gada rādītājus. Šogad mēs augsim vēl vairāk," sacīja Gauss.
Jau ziņots, ka "airBaltic" 2022.gadā pārvadāja kopumā 3,34 miljonus pasažieru, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā gadu iepriekš, taču par 33,8% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas - 2019.gadā.
"airBaltic" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro. Savukārt 2023.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022.gadā, "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. "airBaltic" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.