Tādējādi 2010.gadā sāktais riņķa dancis ap sešām airBaltic preču zīmēm nav noslēdzies, liecina DB apkopotā informācija. 2011.gada nogalē airBaltic atguva preču zīmes no toreizējā airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) saskaņā ar 3. oktobra vienošanos, ko valdība parakstīja ar BAS un vairākiem finansētājiem, starp kuriem bija nu jau bankrotējušās Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova bankas – Latvijas Krājbanka un banka Snoras. Rezultātā BAS tagad nav nedz preču zīmju, nedz attiecīgi ķīlas 9 miljonu latu aizdevumam, un izskatās, ka nebūs arī 9 miljonu latu.
Ņemot vērā 2011. gada nogalē noslēgto dokumentu saturu, nākas secināt, ka airBaltic, minētie 9 miljoni latu šobrīd varētu būt jāatmaksā. Tomēr valdības konsultanta airBaltic jautājumā Prudentia partnera Kārļa Krastiņa un airBaltic vadītāja Martina Gausa izteikums varētu liecināt, ka iespējai nemaksāt tiks meklēti juridiska rakstura ieroči. Cīņu par airBaltic preču zīmēm aktivizējis arī fakts, ka spriežot pēc Snoras maksātnespējas administratora pieteikuma tiesai pērnā gada nogalē pret Latvijas valsti, Snoras prasību vienlaikus var uzskatīt par tiesību pieteikšanu gan uz airBaltic preču zīmēm, gan uz Latvijas valsts pārņemtajām BAS iepriekš piederējušajām 47,2% airBaltic kapitāldaļām. Pats BAS kopš 2012. gada sākumā pieder maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas meitasuzņēmumam SIA Atlantijas biroji un BAS, visticamāk, nākotnē tiks pārdota izsolē.
Jāatgādina, ka sešas airBaltic preču zīmes BAS ieguva 2009. gada nogalē, pretim solot 9 milj. Ls lielu aizdevumu airBaltic.