Latvijas Televīzijas raidījums de facto atklājis, ka šādu autoru un būvuzņēmēja rīcību vadījušas bažas, ka speciāla ugunsdroša pārklājuma likšana uz evakuācijas kāpnēm varētu izpostīt arhitekta Gunāra Birkerta interjera ieceri. Projekta pasūtītājs pieļauj, ka traģiskie notikumi Zolitūdē situāciju mainījuši un uzņēmējam nu nāksies skrupulozi turēties pie normatīvajiem aktiem.
VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons: "Līdz pēdējai dienai mēs gaidījām informāciju no firmas, kas viņas [kāpnes] ir ražojusi un uzstādījusi. Ka īstenībā viņas jau ir apstrādātas un viss ir kārtībā. Pienāca pēdējā diena, mēs sapratām, ka tādas dokumentācijas nav. Un ir tikai normāli, ka atbilstoši projektam, ka viņas būtu bijušas tehnoloģiski apstrādātas."
Tomēr viss liecina, ka kāpņu problēma neradās vienā dienā, un par to atbilstību jau bijušas diskusijas celtniecības darbu laikā. Lolojot cerības uz saskaņošanu, jautājums atlikts līdz pēdējam brīdim. Un nu rezultāts ir tāds, ka ēka publikai durvis nevarēja atvērt, jāpārceļ iecerētā izstāde un nodošana ekspluatācijā kavēsies vēl par diviem mēnešiem. "Mums visiem kopīgi jāstrādā, lai dažādas normatīvo aktu interpretācijas nekalpotu par šķērsli Nacionālās bibliotēkas apdzīvošanai. Protams, paturot prātā, ka šis nav tas periods, kad mēs nevaram neievērot arī būtiskas ugunsdrošības jautājumus," saka kultūras ministre Dace Melbārde (VL!TB/LNNK).
Kultūras ministrija cerējusi, ka neko nevajadzēs mainīt. Tomēr, ja kāpnes visā to garumā būs jāuzlabo, tad tā būs kopēja autora un būvnieka atbildība. Šim viedoklim pievienojas ministrijas nolīgtais Hill International darba grupas vadītājs LNB būvuzraudzībā Karlos Reparazs: "Es pieņemu, ka [atbild] darbu veicējs, jo normas ir mainījušās un mēs uzņēmējus jau laikus, būvniecības gaitā informējām par šīm izmaiņām. Mēs sēdēsim pie galda un diskutēsim par to. Bet vispirms ir jāsaņem ļoti skaidra instrukcija no glābšanas dienesta."
Arī pārējās atbildīgās amatpersonas apliecina, ka diskusija par to, ko iesākt ar kāpņu risinājumu ir bijušas jau iepriekš, būvniecības laikā.
Koka evakuācijas kāpnes ir būtiska daļa no Birkerta izstrādātā interjera. Tās ir labi redzamas. Vienas kāpnes ved līdz septītajam stāvam, otras - līdz 12. Jebkuras pārmaiņas prasīs pamatīgus ieguldījumus un laiku. Bet ne tikai.
LNB autoruzraudzības grupas vadītāja Mārča Mežuļa lielākās bažas gan šobrīd, gan iepriekšējo diskusiju laikā ir par to, ka kāpņu uzlabošana ar speciālu pārklājumu izmainīs koka krāsu, kāpņu tonis atšķirsies un tādējādi izpostīs Birkerta ideju. Tādēļ ir nevis jāturas pie burtiskas normu izpildīšanas, bet gan plašākas to interpretācijas: "Mans mērķis un uzdevums ir cīnīties par to, lai tas paliktu tāds, kāds tas ir sākotnēji iecerēts. (..) Līdz ar to tas ir viens veids - mēģināt tehniskajā komisijā pierādīt un pēc loģikas pamatot, kāpēc šīs trepes var palikt ar tādu ugunsdrošības pakāpi, kā viņas ir, ņemot vērā visas apkārtējās apdares, ņemot vērā, ka tām trepēm ir videonovērošana, līdz ar to nekāda aizdegšanās vai ļaunprātīga rīcība nav iespējama. Tas ir viens ceļš. Otrs - ja ugunsdzēsības dienests paliks pie sava viedokļa, tad mēs mainīsim pārklājumu."
Autoruzraugs atsaucas Eiropas prasībām, kas nav tik striktas kā šeit, Latvijā. Tāpat tiek apelēts pie tā, ka Gaismas pils celšanas laikā ugunsdrošības prasības Latvijā vairākkārt mainījušās. To kā argumentu diskusijai nosauc arī Nacionālās būvkompāniju apvienības valdes loceklis Māris Vidauskis. Viņaprāt normatīvi būtu jāpielāgo unikālajai ēkai: "Tas ir vairāk disputs par to, kādā veidā nodrošināt šo drošību, un arī nesabojājot ēkas interjeru, nesabojājot arhitekta ieceres. Mēs kā būvnieki esam izdarījuši visus projektā paredzētos darbus, nekas vairāk nav neizdarīts, un tagad gaidām no VUGD - tagad tas divu nedēļu laikā izskatīs normatīvās atkāpes, kādas viņas ir pieļaujamas, kādas nav.
Glābšanas dienests versijai par mainīgo likumdošanu nepievienojas, jo pēc būtības prasības par evakuācijas kāpnēm nav mainījušās. Un viņi no prasības par kāpņu apstrādāšanu negatavojas atkāpties.
Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas nodaļas eksperta Jāņa Dripes teiktais liek domāt, it kā citkārt varētu cīnīties par atkāpju pieļaušanu: "Autoriem ir bijis savs viedoklis un tas ir Gunārs Birkerts un Mārcis Mežulis, kas to pārstāv. Būvnieki attiecīgi pēc autoru ieskata veic būvniecību tā kā autori to ir paredzējuši. Tās iepriekšējās konsultācijas liecināja, ka tā varētu būt problēma ar VUGD. Tagad, kad viņi pieiet ļoti skrupulozi, un es vēlreiz atgriežos pie skumjiem notikumiem mūsu valstī, viņi saka - tomēr vajadzētu šo ugunsdrošības klasi palielināt."
Būvuzraugs bija cerējis ekspluatācijas atļauju saņemt pēdējā darbu mēnesī, tas ir laikā no no 20.novembra. Tomēr iekavēto darbu dēļ nekāda laika ekonomija nebija sanākusi. Darbi pabeigti 20.decembrī. Tam visam pa vidu nepatikšanas radījusi arī novēlotā ugunsdzēsības sistēmas smidzinātāju pārbaude rudens pusē. Hidrauliskā pārbaude atklājusi sūces, bet rūsganais ūdens nopludinājis jau pabeigtās telpas. Bija jāpārkrāso sienas, jāmaina bojātie griestu paneļi un paklāji.Svarīgi gan ir tas, ka šobrīd problēmas ir novērstas, neviens slikti paveikts darbs nav pieņemts un par ēkas kvalitāti šaubu nav. Pat vairāk - ēku ir pamats saukt par paraugbūvi.
"Es varu apstiprināt, ka visas sistēmas strādā perfekti. Pēdējie uzlabojumi, par kuriem saņēmām ieteikumus, vēl ir procesā, Bet ēka ir paraugs un tehnoloģiju virsotne šodienas Latvijā," lepojas Reparazs. Viņam pievienojas Vidauskis, sakot, ka process piecu gadu garumā nav bijis viegls, bijis daudz jautājumu, bet nu "ir panākts kvalitatīvs darbs termiņā".
Būvniecības gaitā brīžiem domstarpības starp uzraugu un būvnieku situšas augstu vilni, īpaši - par attieksmi pret darbu. Tā vasaras vidū konstatētos defektus sākts labot vien rudenī. Diskusijas bijušas arī par nepamatoti dārgām izmaksām, gan arī brāķa darbu, kas bijis jālabo. Piemēram, steidzot noslēgt darbus, celtnieki ēkas ārpusē uzklājuši bojātas granīta plāksnes. Un pēc aizrādījuma vairākus desmitus nācās nomainīt.
Līgums ar starptautisko kompāniju par būvniecības darbu uzraudzīšanu Kultūras ministrijai izmaksāja aptuveni miljons eiro. Toties būvniecības darbu gaitā izdevies ietaupīt vairāk nekā trīs miljonus eiro.