Pēc viņa domām, šāds nodoklis, ko būtu jāpiemēro visām algām virs 4000 eiro, būtu muļķīgs un nedarbosies, jo Latvijā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Viņš pauda, ka neizprot, kāpēc solidaritātes nodoklis nodēvēts šādā vārdā, jo ar tā ieņēmumiem Finanšu ministrija paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, sociālā atbalsta saņēmējus "atstājot ar garu degunu".
Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra.
Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu "griestus". Kā norāda Finanšu ministrija, šogad saskaņā ar likumu šie "griesti" ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk kā 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs.
Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Atalgojuma daļai, kas pārsniegs "griestus", piemēros tādu pašu likmi kā vispārējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs un 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme tiks noteikta likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.
Ieviešot solidaritātes nodokli ar 2016.gada 1.janvāri, ieņēmumu fiskālā ietekme 2016.gadā tiek plānota 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.
Par nodokļa ieviešanu vēl jālemj Saeimai.