Šogad daudzkārt pieminēta iespējamā Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācija, un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Dienai sacījis, "liberalizējot gāzes tirgu, patērētājam maksājamā cena, visticamāk, varētu samazināties". Jūs piekrītat ministram vai tomēr ne?
Ja mēs šodien pieņemam lēmumu par Latvijas iekšējā gāzes tirgus liberalizāciju, tas būtu lēmums tikai uz papīra, jo liberalizēt iekšējo tirgu var tikai tad, ja ir cits gāzes piegādātājs, jauns gāzes piegādes avots. Lēmums par tirgus liberalizāciju šodien faktiski būtu viltus lēmums, turklāt, kā zināms no tās informācijas, ko sniegušas Eiropas Savienības (ES) institūcijas, jebkuras kompānijas sadalīšanas process izmaksā no diviem līdz desmit miljoniem eiro un pēc tam ražošanas izmaksu pieaugums ir pat ap 10-15%. Dabiski, ka patērētājiem paaugstināsies gāzes tarifi, turklāt jāņem vērā, ka vienlaicīgi ar gāzes tarifu kāpumu kāps elektrības tarifi un siltuma tarifi, bet šāds tarifu kāpums pazeminās visu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Jāņem vērā arī daudzu mūsu valsts iedzīvotāju samērā zemā maksātspēja, tāpēc var pieaugt iedzīvotāju parādi par gāzi.
Tātad ekonomikas ministram nav taisnība?
Es uzskatu, ka Pavļuta kungs vienkārši nav šo jautājumu ekonomiski izvērtējis. ES dokumenti ir elastīgi un pragmatiski, tajos ir pateikts - ja veic tirgus liberalizāciju, jāpanāk zemāka cena gala patērētājiem. ES direktīvas mērķis nav sadalīt kompāniju, bet gan tieši panākt zemāku cenu gala patērētājiem. Protams, zemāku cenu var panākt, liberalizējot iekšējo tirgu, bet tikai tad, ja ir reāla konkurence. Vispirms jāizbūvē Polijas gāzes vads vai reģionālais terminālis Somijā, un tikai pēc tam var sākt domāt par Latvijas iekšējā gāzes tirgus liberalizāciju.
Daudz svarīgāks jautājums ir tas, ka mēs, Latvija, esam tiesiska valsts, esam ES valsts. Mums tiesiskuma principi ir jāievēro un jāievēro tas, ka noslēgts Latvijas gāzes akciju pirkšanas un pārdošanas līgums, kas nosaka, ka Latvijas gāze jāsaglabā kā vesels kopums, un nosaka arī to, ka Latvijas gāzei ir ekskluzīvas dabasgāzes uzglabāšanas, sadales, realizācijas tiesības līdz 2017. gada 2. aprīlim. Ja akcionāri vērstos tiesā par līguma neievērošanu, rastos zaudējumi un mēs visi Latvijā maksātu. Tāpēc lēmumu šodien virzīt jautājumu par Latvijas gāzes sadalīšanu es uzskatu par ļoti nepārdomātu soli. Jau pavasarī bija viena Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā pilnīgi loģiski nosprieda, ka jautājumu par Latvijas gāzes sadalīšanu vajag izskatīt tad, kad būs nodrošināta alternatīva gāzes piegāde.
Visu žurnālistes Magdas Riekstiņas interviju ar Latvijas Gāzes vadītāju lasiet pirmdienas, 4.novembra, laikrakstā Diena!