Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.
Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.
Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.
Būtisku finansējumu saņem arī Brennera bāzes tunelis starp Itāliju un Austriju, pārrobežu posmi starp Vāciju un Šveici (Karlsrūe līdz Bāzelei) un starp Vāciju un Nīderlandi (Emmeriha-Oberhauzene). Vairāk nekā 80% no ES finansējuma tiks piešķirts projektiem, kas nodrošina efektīvāku, zaļāku un viedāku dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu un jūras ceļu attīstību TEN-T tīklā. Tāpat finansējumu plānots piešķirt projektiem, kas veicinās ES - Ukrainas solidaritātes joslas stiprināšanu, lai atvieglotu Ukrainas eksportu un importu.
ES transporta komisāre Adina Valena norāda, ka "Rail Baltica" ieviešana agrāk bija prioritāte, taču tagad tā ir ģeopolitiska nepieciešamība, jo ir vajadzīgs dzelzceļa transporta savienojums pasažieru un kravu pārvadājumiem uz un no Baltijas valstīm. Atšķirīgo dzelzceļa sliežu platumu salāgošana ir obligāts nosacījums, lai izveidotu integrētu Eiropas dzelzceļa tīklu, kas nodrošinās ātrvilciena satiksmi šajā reģionā un sniegs iedzīvotājiem jaunas pārvietošanās iespējas starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu.
Valena skaidro, ka reģionam ir vajadzīga šī ilgtspējīgā transporta alternatīva līdzās sauszemes un gaisa transportam, no kuriem tas šobrīd ir atkarīgs. Lai turpinātu "Rail Baltica" projekta ieviešanu, koridora posms Baltijā saņems 928 miljonus eiro papildus jau piešķirtajiem 1,2 miljardiem eiro. Savukārt "Rail Baltica" līnijai Polijā tiks piešķirti papildu 285 miljoni eiro.
"RB Rail" pagaidu valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila informē, ka šogad viena no projekta galvenajām prioritātēm būs pamattrases būvniecības darbu sākšana visas Baltijas valstīs, kas ietver arī ar pamattrasi saistīto infrastruktūras objektu, struktūru, pievadceļu būvniecību, saglabājot projekta galveno mērķi - nodrošinātu savietojamību un projekta pārrobežu dimensiju.
Lai veicinātu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un sekotu progresam, noticis aktīvs darbs pie projekta ieviešanas stratēģijas saskaņošanas ar projektā iesaistītajām pusēm, informē Kivila. Tāpat sākts darbs pie atjaunotas izmaksu un ieguvumu analīzes un ilgtermiņa biznesa plāna, kas tiks pabeigti 2024.gadā.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka no pieteiktām aktivitātēm "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā atbalstīti 93%, kas ir viens no vēsturiski augstākajiem rādītājiem. Tas ļaus būvdarbu veicējiem raitāk strādāt pie Rīgas Centrālās stacijas mezgla un "Rail Baltica" savienojuma ar lidostu Rīga izbūves. Tāpat papildus finansējums veicinās zemju atsavināšanas procesu un "Rail Baltica" pamatlīnijas būvdarbus prioritārajā posmā līdz Lietuvas robežai.
Finansēšanas līgums, kas tiks parakstīts starp CINEA un "Rail Baltica" 2023.gada trešajā ceturksnī, aptvers vairākas galvenās projekta ieviešanas aktivitātes.
Latvijā šī uzsaukuma finansējums paredzēts būvniecības darbu turpināšanai pamattrases posmos abās starptautiskajās stacijās - "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā mezglā estakādes izbūvei pār Maskavas un Krasta ielām, platformu pieejām, esošo sliežu pārcelšanai uz stacijas Dienvidu pusi, pie starptautiskās lidostas "Rīga" dzelzceļa estakādes būvniecības darbiem un stacijas platformu paaugstināšanai.
Tāpat finansējums paredzēts nekustamo īpašumu atsavināšanai, Iecavas būvniecības bāzes izveidei, pamattrases būvniecības un būvuzraudzības darbiem ārpus Rīgas, ko "Rail Baltica" nacionālais projekta ieviesējs "Eiropas dzelzceļa līnijas" plāno uzsākt jau šogad.
"Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris informē, ka Latvijā "Rail Baltica" būvniecībā sasniegts būtisks progress, darbi sākti ar inženiertehniski sarežģītākajiem pamatlīnijas posmiem, stacijām un saistīto infrastruktūru Rīgas centrā un pie lidostas. Tagad notiek virzība uz liela apjoma būvniecību ārpus Rīgas, kur pirmais objekts būs būvdarbu atbalsta bāze, kas vēlāk transformēsies par infrastruktūras apkopes punktu.
Finansējums paredzēts arī dzelzceļa apakšstruktūru, inženierbūvju, vairāklīmeņu dzelzceļa infrastruktūras, pievadceļu un ceļu krustojumu būvniecībai vairākos Igaunijas posmos, tai skaitā no Loone līdz Alu, Harju/Raplas apgabala robežas līdz Loone, no Ulemistes līdz Soodevahe, Parila, Jūla, Alu ceļu krustojumiem un citiem darbiem. Tāpat arī tiks nodrošināti būvuzraudzības pakalpojumi, kā arī zemju iegāde un ar to saistītās procedūras pamattrases būvniecībai Igaunijā.
Lietuvā plānots sākt pamattrases būvniecību prioritārajā posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai, tai skaitā veicot nepieciešamās ar zemju atsavināšanu saistītās aktivitātes.
Visām Baltijas valstīm kopīgās aktivitātes ietver konsolidētās materiālu piegādes loģistikas plānošanu, "Rail Baltica" ilgtspējas ietvara aktivitāšu īstenošanu, informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras un saistīto risinājumu ieviešanu, dzelzceļa ekspluatācijas un pārvadājuma konsultanta jeb ēnu operatora konsultācijas un citas aktivitātes.
No 2014.-2021.gada finanšu perioda "Rail Baltica" īstenošanai jau ir pieejami vairāk nekā 1,6 miljardi eiro, no kuriem līdz 85% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalsts, savukārt atlikušo daļu līdzfinansē no Baltijas valstu budžetiem.
Kopā ar nesen apstiprināto papildu ES finansējumu un nacionālo finansējuma "Rail Baltica" nodrošinājusi aptuveni 2,7 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.