Viņš gan norādīja, ka uzņēmums joprojām turpina sarunu procedūru ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), lai vairāk nekā sešus miljonus eiro atgūtu pirms kreditoriem - no Noguldījumu garantiju fonda.
"Taču kā uzņēmums drošības labad mēs paralēli esam iesnieguši pieprasījumu iestāties arī kreditoru rindā," sacīja RNP pārstāvis, norādot, ka abos gadījumos kapitālsabiedrība cer atgūt visu tā klientu bankā esošo naudu. Ja uzņēmumam līdzekļus nāksies atgūt caur kreditoriem, tas gan varētu aizņemt pat vairākus gadus.
Pēc Leiškalna teiktā, 15.decembrī uzņēmums FKTK nosūtījis papildinformāciju par dzīvokļu īpašnieku kopību naudas līdzekļiem RNP vārdā atvērtajā kontā.
"Tā kā šī informācija skar 2476 klientu - dzīvokļu īpašnieku kopību - naudas līdzekļus, sagatavotās informācijas apjoms pārsniedza vairākus tūkstošus lappušu," sacīja Leiškalns.
Aizvadītā gada nogalē notikusi tikšanās starp RNP un FKTK darbiniekiem, un atbilstoši tajā lemtajam RNP tagad apkopo informāciju, kas vēl papildus jāiesniedz FKTK.
Uzņēmumā uzskata, ka, kamēr sarunas ar FKTK turpinās, ir pāragri spekulēt ar apgalvojumu, ka uzņēmums naudu būtu "pazaudējis" un nevarēs to atgūt ar Noguldījumu garantijas fonda starpniecību.
Kā ziņots, PNB bankā tās darbības apturēšanas brīdī RNP glabāja sešus miljonus eiro. Uzņēmums uzsvēra, ka tā ir klientu - dzīvokļu īpašnieku - nauda, ar kuru caur RNP kontu maksāts, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc tika cerēts šos līdzekļus atgūt caur Noguldījumu garantiju fondu.
Medijos vairākkārt izskanējusi informācija, ka FKTK Rīgas namu pārvaldniekam atbildējusi, ka naudu caur garantiju fondu atgūt nevarēs. Tomēr uzņēmumā norāda, ka sarunas ar FKTK joprojām noris.
PNB bankas darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja banku par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā PNB bankas tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt PBN banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt bankas noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu PNB bankā un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā PNB bankas tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
Kuzja un Muris