Latvijas galvaspilsēta jau ilgāku laiku izpelnās aizrādījumus par piesārņoto gaisu, tāpēc pilsētas vadība meklē risinājumus. Dome kopā ar Rīgas satiksmi un zinātniekiem izlēmusi, ka sabiedriskajam transportam jāpāriet uz dzinējiem, kas nepiesārņo gaisu.
"Skatoties kontekstā ar Rīgas gaisa kvalitātes problēmām, Rīgai ir uzstādījums par bezizmešu transportu. Savukārt divas degvielas, kas spēj nodrošināt bezizmešu transportu ir ūdeņradis un elektrība," norāda Latvijas zinātņu akadēmijas pārstāvis Aivars Starikovs.
Šādi plāni saskan ar Eiropas Savienības (ES) politiku, kas cenšas visā Eiropā iedzīvināt ūdeņraža izmantošanu transportā un veido pilsētu tīklu, kas šo procesu iekustinātu. Latvijā partneris ir Rīgas satiksme, kas būvēs arī ūdeņraža ražotni un ikvienam pieejamu uzpildes staciju. Šobrīd Rīgas satiksme ir izsludinājusi iepirkumu par desmit ar ūdeņraža elektrodzinējiem aprīkotiem trolejbusus. Ja saņems papildu naudu no Eiropas, tad pirks arī desmit autobusus.
Paredzēts, ka projekts izmaksās 18 miljonus eiro. Lai gan iekārtas ir dārgas, Rīgai projekts ir izdevīgs, jo pusi naudas dos Eiropa. Rīgas satiksme jau ir izsludinājusi iepirkumu. Būs sarunu procedūra, kurā sākumā atlasīs atbilstošus pretendentus. Viena no prasībām ir, lai trolejbusos un autobusos visas sistēmas pilnvērtīgi strādātu arī tad, ja gaisa temperatūras ir -40 vai +40 grādi.
Rīgas satiksmes Juridiskās daļas vadītājs Didzis Stepe uz Nekā personīga jautājumu, kad tad pēdējoreiz bija -40 grādu temperatūra, atbildēt nespēj, vien norāda, ka tas nav saistīts ar temperatūras lielumu, bet gan ar tehnoloģijām, kas izstrādā tehniskos mezglus. "Ja tiek pielietota tehnoloģija tāda, lai viņa izturētu šo temperatūru, tad mēs esam pilnīgi droši, ka Rīgas pilsētā šie transporta līdzekļi ies. Iepriekš mums ir bijusi pieredze ar citiem transporta līdzekļiem, kuru ražošanā netika izmantotas šīs tehnoloģijas, un pie -20 grādiem šie transporta līdzekļi palika parkā," Rīgas satiksmes pārstāvis.
Citiem transporta uzņēmumiem Latvijā nav tik konkrētu prasību piegādātājiem. Galvenais, lai neizrādās, ka piegādāti dienvidu klimatam paredzēti transporta līdzekļi, kas nespēj strādāt pie -30 grādiem. Nu jau darbību izbeigušā autobusu ražotāja Amo plant komplektēšanas speciālists Jānis Freibergs uzskata, ka šī prasība nepamatoti sašaurina pretendentu loku. Pasūtītājam, iespējams, ir zināms kāds ražotājs, kas šo prasību spēj izpildīt, jo -40 grādi sadārdzina pirkumu.
"Tur varētu būt nozīme materiālu izvēlē. Piemēram, tās pašas smērvielas, dzesēšanas šķidrumi. Ja nemaldos, antifrīzam zemākā robeža ir -37 grādi, attiecīgi tur vajadzīgs cits dzesēšanas šķidrums. Tāpat varbūt plastmasu izvēlē, apdares materiālos un siltumizolācijā ir liela nozīme, tā ka skaidrs, ka visas šīs te lietas sadārdzina," stāsta bijušais Amo plant speciālists Jānis Freibergs.
Piemēram, motoreļļa, kas paredzēta -40 grādiem ir par 20 – 30 procentiem dārgāka par to, kas der -35 grādiem. To, ka Rīgai ir bijušas īpašās prasības, uzsver arī tramvaju un trolejbusu ražotājs Škoda, kas Rīgai jau piegādā tramvajus un trolejbusus: "Tramvaji ir gatavoti no augstas kvalitātes materiāliem, jo viena no pircēja prasībām bija, ka tiem ir jāstrādā temperatūrā no +40 līdz -40."
Šī Rīgas satiksmes prasība ir krietni pārspīlēta. Rīgā nekad gaiss nav iesilis līdz +40 grādiem. Arī aukstums ne tuvu nav bijis tik ekstrēms, kādam gatavojas Rīgas satiksme.
To raidījumam apstiprina arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksne norāda, ka zemākā fiksētā gaisa temperatūra Rīgā ir bijusi -35 grādi un pēdējoreiz šāda temperatūra sasniegta 1985. gadā.
"Novērojot tendenci, ka vidējā gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstinās, šajā gadsimtā jau kopš 2000.gada zemākā gaisa temperatūra Rīgā ir bijusi -28 grādi. Šī tendence jau ir vērojama no pagājušā gadsimta sākuma, un arī nākotnē skatoties uz nākotnes klimata scenārijiem, tieši vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies un Latvijā kopuma tas notiek tieši uz ziemas rēķina, tā ka varētu gaidīt, ka ziemas kļūs ievērojami siltākas arī turpmākā gadsimta laikā," skaidro Vīksne.
Uzņēmums tomēr nespēja izskaidrot, kāpēc vispirms ar modernajiem videi nekaitīgajiem dzinējiem tiek aprīkoti trolejbusi, kas tikai retumis izmanto dīzeļmotoru, nevis autobusi, kas gaisu piecūko pastāvīgi.