Leons Bemhens, Andrejs Požarnovs, Irina Feļdmane un Inese Švekle – no šiem bijušajiem Rīgas satiksmes valdes locekļiem uzņēmums ir apņēmies piedzīt zaudējumus, vēršoties pret viņiem tiesā. Rīgas satiksmes piesaistītā advokātu biroja pētītajā periodā no 2010. līdz 2018.gadam Rīgas satiksmē kopā ir bijuši 11 valdes locekļi. Tomēr prasība tiek celta pret tiem, kuri parakstījuši dokumentus 16 aizdomīgo konsultantu līgumu ietvaros, skaidro advokāts Jānis Kārkliņš: “Tas princips, ko mēs izvēlējāmies, bija tieši paraksta princips, ka tu aktīvi esi kaut ko darījis, ka tu nevari aizstāvēties, sakot: “Nu, es tur nepiedalījos, es nezinu, tas nebija manā atbildības sfērā...” un tā tālāk. Līdz ar to šajā brīdī šiem valdes locekļiem, kas ir šos darbus pasūtījuši vai pieņēmuši, būs tad jāpamato tiesā, kāpēc šādi darbi bija vajadzīgi. Jo mūsu ieskatā šie konsultāciju līgumi ir fiktīvi un Rīgas satiksmei nevajadzīgi. Un tā ir tā pozīcija, kas tiesā tiks arī virzīta.”
16 konsultantu sarakstā lielākās summas attiecas uz tiem, kurus Rīgas satiksme algojusi vissenāk. Deviņus gadus – no 2010.gada marta līdz 2019.gada janvārim – naudu no Rīgas satiksmes saņēmis žurnālists Konstantīns Gaņins ar pseidonīmu Kazakovs, arī laikā, kad strādājis Latvijas Radio 4. Pa šo laiku nu jau bijušajam žurnālistam izmaksāti teju 300 000 eiro. “Protams,” tā Gaņins atbildēja uz de facto vaicāto, vai viņa konsultācijas bijušas reālas un samaksa par tām – adekvāta.
Tāpat raidījums pārliecinājās, ka krietni ilgāk (un daudz vairāk naudas nekā medijos sākotnēji ziņots) no Rīgas satiksmes saņēmis Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, iepriekš galvaspilsētā valdošās partijas Gods kalpot Rīgai biedrs Juris Kokins. Deviņu gadu laikā – no 2010.gada aprīļa līdz 2019. gada janvārim – Kokins par autostāvvietu darbības monitoringa līgumiem nopelnīja gandrīz 200 000 eiro.
“Nu es neuzskatu tā, ka tas nebija vajadzīgs, jo, saskaņā ar manu padarīto darbu, man šķiet, ka tarifi tur tika koriģēti, jo stāvvietu noslodze ir pirmā lieta, pēc kā tiek koriģēti tarifi,” par savu devumu Rīgas satiksmei ir pārliecināts Kokins, kurš uzskata – tas, ka līgumi ar viņu regulāri tika pārslēgti, liecinot - “acīmredzot tas darbs bija vajadzīgs”. Lai gan tagad Rīgas satiksme uzskata citādi, Kokins tam nepiekrīt: “Nu, tās jau ir politiskas spēlītes.”
Visvairāk naudas saņēmušo konsultantu augšgalā ir arī divi bijušie Rīgas satiksmes valdes locekļi, kas konsultācijas sāka sniegt 2013.gadā – drīz pēc tam, kad kā Rīgas domnieki bija spiesti no valdes aiziet likuma izmaiņu dēļ – un darīja to līdz 2018.gada nogalei. Tie ir nelaiķis Nikolajs Zaharovs (Saskaņa) ar 230 000 eiro un Andris Bērziņš (GKR), kurš kopumā saņēma gandrīz 200 000 eiro.
Bērziņu, kurš šoreiz Rīgas domē netika ievēlēts, de facto sastapa priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kad Rīgas satiksme prasību tiesai vēl tikai gatavoja. “Cilvēks šo algu par ko saņem? Par pienākumu pildīšanu. Un pienākumu pildīšana ir viņa atbildība. Un cik ir liela viņa atbildība? Protams, mums ir ļoti liela atbildība gan šoferim, gan lidmašīnas pilotam, kurš ved autobusa pasažierus, piemēram, un viņš ir atbildīgs par šo cilvēku dzīvību un drošību. Bet ja jūs skatāties arī pēc iestādes apgrozījuma, arī tiem pašiem valdes locekļiem, paskatieties, kāds ir apgrozījums un kāda ir viņu atbildība. Un vai šis atalgojums ir adekvāts viņu atbildībai? Atbildība ne tikai par šo sabiedrisko transportu, bet arī par visu infrastruktūru. Tā kā es uzskatu, ka šis atalgojums, kas bija valdes locekļiem, kas bija un ir – es uzskatu, ka tas ir adekvāts,” klāstīja Bērziņš, kurš tāpat domā arī par Rīgas satiksmes konsultantu atlīdzību.
Taču vairums iespējami fiktīvo kandidātu tika pieņemti darbā pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2017.gadā. Daudzi bija saistīti ar Saskaņu: bijušie Rīgas domnieki Sandris Bergmanis, Igors Kuzmuks, Jefimijs Klementjevs un Viktors Paškovs; no partijas dažādās vēlēšanās kandidējušie Igors Puntuss, Aleksandrs Sakovskis un Gunta Šagbazjana; kādreizējais partijas jaunatnes organizācijas aktīvists Aleksejs Futs; arī Daugavpils domes deputāts Valērijs Kononovs.
Vairāki no 16 konsultantu saraksta piedalījās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, taču vienīgais ievēlētais jaunajā domē ir Sandris Bergmanis. Viņš vispirms piekrita klātienes intervijai ar de facto, tomēr pēdējā brīdī pārdomāja, jo vēl neesot valsts amatpersona un negribot jaukties civiltiesiskā strīdā. Telefonsarunā Bergmanis līgumus ar Rīgas satiksmi komentēja šādi: “Man bija konkrēti kaut kādi uzdevumi, kurus es izpildīju, nodevu.. Es nodevu akta veidā, viņi aktu parakstīja par izdarītajiem darbiem. Kādas pretenzijas pret mani ir? Vai viņiem tas bija vajadzīgs vai nebija vajadzīgs... Kā es to varu pateikt? (..) Es taču neteikšu, pieņemsim, savam darba devējam: “Vai tev es esmu vajadzīgs?” Nu protams, ka nē.”
Advokāts Kārkliņš gan uzsver: “Pašvaldībai piederoša SIA nevar nolīgt konsultantus par tiem darbiem, kurus veic jau paši darbinieki. Tātad tas ir aizliegts. Un faktiski šie konsultanti, kuri tika piesaistīti, viņi veica tos pašus darbus, kurus veica darbinieki. Un līdz ar to šeit mēs redzam jau vienu pārkāpumu. Un, otrkārt, mums ir pamatotas aizdomas, ka darbinieku izdarītais tika uzdots par konsultantu izdarīto.”
Bijušie Rīgas satiksmes valdes locekļi, pret kuriem uzņēmums cels prasību, visu nedēļu nebija sazvanāmi. Rakstisku komentāru sniedza vien kādreizējais GKR biedrs, tagad Baldones novada domes deputāts Andrejs Požarnovs (GKML): “Pieņemšanas nodošanas akts ir paveiktā darba apliecinājuma dokuments. Visi akti tika saskaņoti un vīzēti no struktūrvienību vadītāju puses. Tas nozīmē, ka nolīgtais darbs tika izpildīts pilnā apjomā. Darba rezultātu pārskatīšana pēc jaunā darba devēja revolucionārās pārliecības, izvērtējot darba ņēmēju politisko piederību ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu.” Šis pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Formāli Požarnovam varētu būt taisnība. Piemēram, Bergmanis savulaik pēc mediju intereses bija publiskojis savas atskaites par paveikto. Tomēr Rīgas satiksmes algotie juristi šādus dokumentus par nopietniem pierādījumiem neuzskata. “Pats par sevi fakts, ka atskaite atrodas Rīgas satiksmes lietvedībā, nenozīmē, ka pakalpojums ir sniegts. Līdz ar to mēs skatījāmies kopsakarībā: ko šis konsultants ir norādījis atskaitē? Vai tas ir pārbaudāms? Jo ir tas teiciens: “Papīrs pacieš visu.” Mūsu ieskatā šīs atskaites ir diezgan formālas. Katrā ziņā neatbilst tam līmenim, kādus maksā konsultantam tirgū, pret to, kāda ir atskaite, kas ir iesniegta. Dažas atskaites ir pilnīgi komiskas, kā, piemēram, vienkārši no mājaslapas izdrukas pievienotas un tamlīdzīgi,” atklāj advokāts Kārkliņš.
Precīza summa, ko Rīgas satiksme grib piedzīt no Bemhena un pārējiem, vēl tiek rēķināta, jo tiks pieskaitīts arī tas, ko uzņēmums par konsultantu līgumiem samaksājis nodokļos. Netiek izslēgta iespēja vēlāk vērsties arī pret pašiem konsultantiem – ja tiesa atzīs, ka līgumi bijuši fiktīvi, bet no valdes locekļiem naudu piedzīt nevarēs.
Jāpiebilst, ka šonedēļ Rīgas satiksme nolēma likvidēt nozaru direktoru amatus, kā dēļ amatus zaudēs seši vadoši darbinieki. Uzņēmuma vadītāja Džineta Innusa neslēpj – tas ir saistīts ar prasības celšanu: “Nevar nesaistīt. Zināmā mērā šis pēdējais lēmums par prasības celšanu paātrināja šo lēmuma pieņemšanu par vesela līmeņa amata vietu likvidāciju. Tāpēc, ka esošos amatus ieņem darbinieki, pret kuriem šobrīd vai nu tiks celta prasība civiltiesiskā kārtībā, vai darbinieki, kuri ieņēma valdes locekļu amatus un pret kuriem tiks iesniegts iesniegums policijā par viņu iepriekšējā darba novērtēšanu, vai viņi ar savu darbu nav radījuši zaudējumus, strādājot valdē, caur solidārās atbildības principu.”
de facto iepriekš ziņoja, ka pirms gada par Rīgas satiksmes finanšu direktori pieņemta bijusī valdes locekle Irina Feļdmane, pret kuru tagad tiek celta prasība. Direktoru amatus ieņēma arī kādreizējie valdes locekļi Jānis Geduševs un Edmunds Zivtiņš.
Lai gan vairāki pieminētie Rīgas satiksmes konsultanti raidījumam apgalvoja, ka fiktīvo sarakstā iekļauti politisku iemeslu dēļ, Jāņa Kārkliņa advokātu birojā uzsver, ka prasībā ierakstīti vien tie, kuru sniegto konsultāciju nelietderība bija acīmredzama. To, ka liela daļa no tiem izrādījušies politiķi, juristi secinājuši jau pēc tam, kad fiktīvo saraksts bija gatavs.