No 2010.gada rudens no 30% līdz 37% audzis uzkrājumu veidotāju īpatsvars un vienlaikus par 9% krities to respondentu īpatsvars, kuri uzkrājumus neveido un neplāno to darīt. Galvenā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas motivācija ir "drošības spilvens" nebaltām dienām (46%), kam seko ceļojumi (22%) un nodrošinājums vecumdienām (21%).
No Latvijas iedzīvotājiem, kuri veido uzkrājumus, jaunieši (15-19 gadi) atzinuši, ka galvenokārt krāj lielākam pirkumam (86%). Pirmajai iemaksai nekustamā īpašuma iegādei vidēji biežāk krāj iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem (17%). Savukārt uzkrājumi bērnu nākotnei aktuālāki ir respondentiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šo uzkrājumu mērķi atzīmējuši 28% šīs grupas respondentu. Veselība kā viena no uzkrājumu prioritātēm ir aktuālāka iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 74 gadiem, grupā no 40 līdz 49 to atzīmējuši 27%, no 50 līdz 74 gadiem – 32% respondentu.
Apzinīgākās uzkrājumu veidotājas ir sievietes – 43%, kuras pretstatā 31% vīriešu atzinušas, ka uzkrāj naudu kādam mērķim. Biežāk nekā vidēji uzkrājumus veido iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem un rīdzinieki (41%). Uzkrājumu veidošanas pieredze ir arī cieši saistīta ar respondentu ienākumiem – augstākajā ienākumu grupā (virs 600 latiem mēnesī) uzkrājumus veido 63% iedzīvotāju, bet zemākajā (līdz 150 latiem mēnesī) – vien 16%.