Arī ierindas biedri neslēpa interesi beidzot to noskaidrot. Taču vairāki uzrunātie Dienai atzina, ka kongresa lietišķā gaisotne atšķiroties no tā priekšstata, ko par Vienotību var gūt sociālajos tīklos un medijos.
Ja atceras Vienotības kopsapulces iepriekšējos gados, kaut kas tomēr bija mainījies - nebija vairs agrākā pacēluma un svinīguma. Savu iespaidu atstāja norises vieta. Kongress notika Salaspils kultūras namā Enerģētiķis, kura telpas bija ievērojami pieticīgākas par Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur Vienotība pulcējās pirms gada. No gandrīz 2500 biedriem uz Salaspili bija atbraukuši 263 delegāti. Viņu vidū nebija ne bijušā finanšu ministra Andra Vilka, kurš dienu iepriekš Latvijas Televīzijas Panorāmā bija aicinājis līderi Solvitu Āboltiņu domāt par atkāpšanos no partijas vadības, nevis premjera amatu, ne Sarmītes Ēlertes, kura reiz Vilku iesaistīja Vienotībā. Objektīvu iemeslu dēļ kongresā nepiedalījās arī Andris Piebalgs, kurš ir ārpus valsts. Taču viņu joprojām min kā vienu no simtgades plāna īstenošanas komandas līderiem. Iepriekš Piebalgs bija atzinis, ka pēc gada varētu kandidēt partijas priekšsēdētāja vēlēšanās.
Simtgades plānu, kas bija kongresa galvenais jautājums, ir uzdots īstenot Vienotības vadītajai valdībai. Ne premjere Straujuma, ne partijas priekšsēdētāja Āboltiņa skaidri neatklāja savus nodomus, taču abu runās tas tomēr bija jūtams. "Es pieņemu, ka ir daļa klausītāju, kas šajā dienā sagaida kādus skaļus paziņojumus. Esmu tam gatava. Esmu gatava paziņot - man ir svarīga šī valsts, man tā ir svarīga daudz vairāk par amatiem, par neskaidrām draudzībām un par attiecību kārtošanu," sacīja Straujuma. Viņasprāt, nozīme ir tikai tam, lai kongresā katrs pats sev definētu un visi kopā vienotos, "ko varam dot savai valstij uz valsts simtgadi". Premjeres uzstāšanās bija veidota kā pārskats par padarīto darbu, ko var uztvert arī kā gatavošanos pārmaiņām.
Arī Āboltiņa bija padomājusi, ko sacīt tiem, kas runā par viņas ambīcijām. "Man ir ambīcijas dzīvot Latvijā un kalpot Latvijai, bet kalpošana nenozīmē kādus amatus," sacīja Vienotības priekšsēde, kura pēc tam nosauca vairākus ministru posteņus, kurus viņai neesot ambīciju ieņemt. Taču šajā uzskaitījumā nebija premjera amata, kas ļauj domāt, ka viņa no piedāvājuma to ieņemt neatteiktos. Kā par Āboltiņu, tā Straujumu interese bija ierindas biedriem. Premjerei cilvēki dāvināja mūzikas ierakstus, bet partijas priekšsēdei kāds delegāts no Jelgavas bija atvedis rozes.
"Vienotība ir vienīgā partija, kas daudz dara, lai klasiskās Eiropas vērtības nestu sabiedrībā un stiprinātu Eiropas Savienību kopumā," sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kongresa debatēs, kas sākās vēlā pēcpusdienā. Viņš norādīja, ka Vienotības ne pārāk veiksmīgie soļi, iekšējie kašķi vājina ne tikai partiju, bet arī Eiropas ideju Latvijā. Sacītais sasaucas ar Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska teikto - viņš aicināja Vienotību, kas izšķirīgos brīžos ir spējusi mobilizēties, arī tagad pārvarēt iekšējās grūtības un nākt ar skaidru piedāvājumu. "Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti pasaulē un reģionā, Latvijai ir vajadzīgs skaidrs redzējums par valsts attīstību. Tiem, kas mūsu valstij nevēl labu, visvieglāk ir makšķerēt duļķainos ūdeņos, radīt nestabilitāti, šaubas par valsts izvēlētā kursa pareizību," sacīja Dombrovskis.
Visu žurnālistes Ināras Egles rakstu Vienotībai pietrūka drosmes lasiet pirmdienas, 7.decembra, laikrakstā Diena!