Āboliņš un Līdaka: Revīzija radio vēl ne tuvu nav galā

Parasti, kad Valsts kontrole (VK) nāk klajā ar vēstījumu par kādām nebūšanām, tie, uz kuriem tas attiecas, vai nu noraida apvainojumus, vai sāk taisnoties par to, kas darīts, lai trūkumus novērstu. Jūs turpretim paziņojat, ka esat gatavi tiesāties ar valdi, kuru jau pirms krietna laika atlaidāt. Tas šķiet dīvaini. 

Ivars Āboliņš. Mēs izsakām ļoti lielu pateicību VK par veikto darbu. Šobrīd VK konstatējusi visus tos pārkāpumus Latvijas Radio darbā, par kuriem mēs runājām pērn, kad arī sastapāmies ar milzīgu pretestību no darbinieku un Latvijas Žurnālistu asociācijas puses, kas centās apturēt jebkādas reformas, būtībā izmisīgi cīnījās, lai visas konstatētās nejēdzības un naudas izšķērdēšanas Latvijas Radio turpinātos. Ja runājam godīgi, tā pretestība arī tagad nav beigusies. Joprojām Latvijas Radio darbojas cilvēku grupa, kas ir pret jebkādām reformām, jo acīmredzot nav ieinteresēta, ka Latvijas Radio kļūst par mūsdienīgu mediju. 

Šķiet, pēdējā laikā lielāko satraukumu radīja nevis ziņas par kādiem jaunievedumiem, bet gan par to, ka Latvijas Radio valde saņems lielu prēmiju. 

Ivars Āboliņš. Latvijas Radio valde saņēma prēmiju, kas uz rokas ir mazāk nekā tūkstoš eiro. 

Vienalga tā ir liela summa no to cilvēku viedokļa, kuriem ir maza alga.

Ivars Āboliņš. Ja šo summu salīdzinām ar tām piemaksām, kādas joprojām saņem Latvijas Radio darbinieki, tad tā nav liela. VK ziņojums parāda, ka divu gadu laikā neskaidrās piemaksās nodedzināts pat vairāk nekā 500 tūkstošu eiro. Tajā pašā laikā, kā norāda arī VK, trūkst naudas uzņēmuma modernizācijai. 

Gunta Līdaka. Kā lasāms VK ziņojumā, faktiski iepriekšējās valdes darbības rezultātā Latvijas Radio bija novests gandrīz līdz bankrotam. Indikācijas, ka mēģinājumi mainīt atalgojuma sistēmu izraisīja radio darbinieku konfliktus ar NEPLP, lielā mērā arī norādīja uz šo krīzes situāciju. Mēs, apzinoties, ka krīze ir, padziļināti vērtējām un analizējām notiekošo radio, sapratām, kādas ir problēmas, atlaidām iepriekšējo valdi, iecēlām jaunu, kas šobrīd cīnās ar to nesakārtotību, kas bija atstāta mantojumā. Kopīgi esam identificējuši virkni problēmu, pakāpeniski tās novēršam, bet jāsaka – ļoti daudz ko uzzinām tikai tagad. Līdz ar to radio revīzija vēl ne tuvu nav galā. Tāpat mums ir uz ko vēl tiekties arī attiecībā uz Latvijas Televīziju, kur mēs procesus izvērtēsim līdzīgi, jo arī tur esam identificējuši gan pārvaldības, gan atalgojuma, gan dažādas strukturālas problēmas. 

Nevar mūžīgi tikai identificēt problēmas un par tām šausmināties. Vai kādas jau ir novērstas? Un – kuras konkrēti? 

Gunta Līdaka. Sāksim ar to, ka ir novērsta galvenā problēma – ir sakārtota grāmatvedības sistēma. Ir pabeigta reklāmas izcenojumu reforma. Tika novests līdz galam projekts par multimediju studiju, novērstas problēmas, kas saistītas ar ugunsdrošību. Ir izstrādāta Latvijas Radio darbības stratēģija, tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Iepriekšējai valdei nekādas vīzijas par uzņēmuma attīstību nebija. Ņemot vērā, ka ejam uz to, lai būtu apvienots sabiedriskais medijs, protams, šīs valdes sagatavotajā stratēģijā vēlāk būs nepieciešamas korekcijas, taču, lai sāktu iekšējo sakārtošanu, šāds dokuments bija ļoti vajadzīgs. 

Ivars Āboliņš. Arī Personāla daļa tika izveidota, to iepriekšējās valdes priekšsēdētāja Sigita Roķe kategoriski negribēja darīt. 

Gunta Līdaka. Par to visu arī jaunajai valdei samaksāja prēmijas. Tas darbs, ko jaunā valde īsā laikā paveica pie tās pretestības, kādu, neapzinoties patieso situāciju radio, izrādīja darbinieki, bija mežonīgs. Zināmā mērā objektīvi, jo iepriekš komunikācija ar uzņēmuma darbiniekiem nenotika, radio kolektīvs nebija informēts par to, ko dara vadība.