S.Āboltiņa skaidroja, ka patlaban vienīgā iespēja izskatīt šo jautājumu ir, vēršoties Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izskatīšanas komisijā. Viņa pieļāva, ka risinājumu varētu rast juristu diskusijās.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka deputāts, parakstoties par krievu valodu, "ir melojis šadā veidā, teicis nepatiesību" un "šādā veidā māna tautu".
Viņa atzina, ka šo jautājumu ir jārisina, un "mēs turpināsim par to runāt". Vienlaikus S.Āboltiņa informēja, ka patlaban ir daudz aktuālu jautājumu, ko risināt.
Jau ziņots, ka par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, parakstījies arī apvienības Saskaņas centrs (SC) deputāts Nikolajs Kabanovs, tādējādi, iespējams, pārkāpjot deputāta svinīgo solījumu.
Jaunievēlētajiem deputātiem latviešu valodā jādod svinīgs solījums: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." Katram jaunievēlētajam deputātam solījums jāapliecina ar savu parakstu.
Saeimas deputātu ētikas kodeksā noteikts, ka "deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos". Ētikas kodeksa ievērošanu uzrauga Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izskatīšanas komisija, kas arī izskata ētikas kodeksa pārkāpumu lietas.
Kā ziņots, no 1.novembra līdz 21.novembrim par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, parakstījušies 78 279 vēlētāji, informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, ilgs līdz 30.novembrim.
Grozījumi Satversmē tiks iesniegti Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē, šopavasar sāka vākt jauniešu kustība Vienota Latvija sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Gapoņenko dibināto biedrību Dzimtā valoda.
Referenduma rīkošanai parakstījies arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un vairāki citi SC pārstāvoši pašvaldību vadītāji un deputāti.