Ābrama: Publiskajos iepirkumos karteļu vēl aizvien ir gana daudz

Sākšu ar aktuālo – kāds ir iemesls tam, ka jūs pirms pilnvaru termiņa beigām esat nolēmusi atstāt amatu? 

Šeit nebija nekādu ārēju iemeslu. Lēmums tapa, izvērtējot iekšējās sajūtas. Es šajā amatā strādāju jau gandrīz astoņus gadus, kas, ņemot vērā amata specifiku, ir daudz. Tas ir bijis ļoti intensīvs laiks, un ilgstoši šādā režīmā un tempā ar vienlīdz augstu efektivitāti strādāt nav iespējams. Es vispār esmu ļoti paškritiska un sevi nemitīgi analizēju. Konstatēju, ka mans akumulators lēnām nosēžas un tas ir no jauna jāuzlādē. Domāju, ir jāprot aiziet īstajā brīdī, kamēr tu vēl esi savā augstākajā punktā. Nevajag aizdzīvoties tik tālu, ka no tevis grib tikt vaļā.

Vai jums nav bažu, ka līdz ar jūsu aiziešanu var mainīties situācija ar konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā?

Man nekādu bažu nav, jo visos šajos procesos es neesmu bijusi viena pati, bet kopā ar savu komandu, kas paliek strādāt. Neba es vienīgā pieņēmu šādu lēmumu – iestādes lēmumus pieņem trīs padomes locekļi, arī šis gadījums nebija izņēmums. Tas nebija politiski jūtīgs jautājums, kā daži mēģina apgalvot, – tam visam pamatā ir tas, ka Rīgas dome galvaspilsētā, maigi izsakoties, veido ļoti neefektīvu saimniecisko un ekonomisko stratēģiju. Manā skatījumā tā ir pašvaldības neprasme saimniekot. Te jāpiemin kaut vai Rīgas satiksmes amatpersonas iniciētais kartelis pašas kapitālsabiedrības iepirkumos par mistisko "nanoūdeni" vai Rīgas satiksmes organizētā pilsētas transporta sistēma sadarbībā ar Rīgas mikroautobusu satiksmi, ko mēs 2017. gadā atzinām par aizliegtu vienošanos par braukšanas maksas saskaņošanu. Tas, kādi ekonomiskie procesi notiek Rīgā, ir satraucoši. Pārvietojoties pa Rīgas nolaistajām centrālajām ielām, šķiet, ka mēs esam atgriezušies laikos, kad Rīga atradās Krievijas cariskajā impērijā. Tā ir politika? Nē, tas ir nesaimnieciskums.

Vai šajos astoņos gados, kopš esat amatā, kādreiz ir bijuši kādi mēģinājumi ar jums kaut ko sarunāt vai citādi ietekmēt?

Sarunāt nav mēģināts. Esmu visai neatkarīgs cilvēks un domāju, ka to redz. Taču ir bijis mēģinājums no manis atbrīvoties, organizējot melno PR pret mani personīgi. Tas bija laikā, kad mums vienlaicīgi bija kāda ļoti smaga tiesvedība ar lielu naudas sodu un Konkurences padome iestājās pret to, ka pašvaldības izdod savus preses izdevumus (2014.–2015. gads), deformējot tirgu un tādējādi liedzot neatkarīgiem izdevumiem izdzīvot. Toreiz apmēram puse no pašvaldībām parakstījās anonīmu autoru vēstulē par manu atlaišanu no amata. Visu cieņu toreizējai ekonomikas ministrei, kura nepakļāvās šim spiedienam. Vēl viens šāds mēģinājums ietekmēt bija kādas lietas nobeiguma fāzē, kad man deva mājienu, ka pārkāpuma lēmuma gadījumā var iedarbināt melno PR. Ministri mani ietekmēt nav mēģinājuši, taču ir bijuši dažādi signāli no augsta ranga ierēdņiem, piemēram, ka mēs piemērojam pārāk bargus sodus uzņēmumiem. Arī pirms vairākiem gadiem, lemjot par grozījumiem Konkurences likumā, ir bijuši nopietni mēģinājumi mīkstināt mūsu sodu politiku. Tie gan nav vainagojušies ar panākumiem. Laikā, kad mēs gatavojāmies iestāties OECD, es pat jutos zināmā mērā kā disidente, jo runāju par to, ka Konkurences padomei ir jābūt pilnīgi neatkarīgai iestādei, neatkarīgai no izpildvaras, kura mums taču pašiem arī jāuzrauga, un tas ļoti nepatika mūs pārraugošās institūcijas augstākajai ierēdniecībai.

Kāda ir jūsu iekšējā sajūta, cik cieši valstī ekonomiskās aprindas ir saaugušas ar politiskajām?

Jāteic, ka publiskajos iepirkumos karteļu, kuros turklāt arī pats pasūtītājs iesaistījies vai kaut kādā veidā tos veicinājis, vēl aizvien ir gana daudz. Arī būvnieku karteļa izmeklēšanā aizsākums meklējams iespējamā politiķu korumpētībā, ko tagad vērtē KNAB. Līdz ar to zināma sajūta par šādu ekonomisko un politisko interešu pārklāšanos man ir. Tas arī izskaidro, kāpēc konkurence Latvijā nav tik spēcīga. Lai gan lietas pamazām mainās uz labo pusi un sabiedrībā palielinās izpratne par godīgu konkurenci, konkurences morāle vēl ne tuvu nav augsta.

Jūs ne vienu reizi vien esat teikusi, ka konkurences pārkāpumu ziņā visgrūtāk ir strādāt ar publisko sektoru. Vai varat to paskaidrot?

Problēmu mēs saskatījām jau 2012. gadā, kad veicām pētījumu, kurās jomās un kāpēc ir tik daudz pašvaldību kapitālsabiedrību, jo saņēmām aizvien vairāk signālu no tirgus, ka, pašvaldībām dibinot savus uzņēmumus, nereti tiem tiek radītas nepamatotas priekšrocības, diskriminēti privātie uzņēmēji un kropļota konkurence. Taču, neraugoties uz mūsu piedāvātajiem likuma grozījumiem, lai risinātu šo problēmu, valdības un Saeimas līmenī atbalsta nebija. Beidzot kopš šā gada Konkurences likums ir attiecināms arī uz publiskajām personām – valsts iestādēm, pašvaldībām, kas ar saviem regulējumiem, lēmumiem, iepirkumiem u. tml. nereti ne tikai apdraud privāto uzņēmēju darbību, bet var pat to iznīcināt. Turpmāk mums būs efektīvs rīks, kā valsts iestāžu un pašvaldību kapitālsabiedrībām likt mainīt savu rīcību, ja sāktās konsultācijas vai pārrunas nelīdzēs, – ierosināt pārkāpuma lietu, uzlikt naudas sodu. Latvijas Konkurences likuma attīstības vēsturē tas ir milzīgs panākums. Turklāt tam, ka tagad ir šāds regulējums, būs arī atturošs efekts. Galu galā, ja privātie uzņēmēji jūtas diskriminēti, nav konkurences, bremzējas ekonomiskā attīstība un cietēja ir konkrēta pašvaldība un tās iedzīvotāji.

Vai jums ir versija, kāpēc šie grozījumi nāca tik ilgi un mokoši?

Bija milzīgs pašvaldību lobijs, lai tos nepieņemtu, notika nemitīgas, nekonstruktīvas diskusijas ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. Jāsaka, īpaši iepriekšējā Saeimā pašvaldībām Latvijas politikā bijusi milzīga, es pat teiktu, neproporcionāla ietekme. Pēdējais arguments, kad visi citi no viņu puses tika izsmelti, bija – taisiet pētījumu, lai pierādītu publisku personu radītu konkurences kropļojumu esamību. Tā vienkārši bija laika stiepšana un vazāšana aiz deguna.

Jāteic, ka daudzi uzņēmēji, kuri turklāt pārstāv dažādas nozares, man ir teikuši, ka publiskajos iepirkumos nepiedalās, jo nesaskata tam jēgu. Citi to dara atkarībā no tā, kas ir pasūtītājs. Tas viss liek domāt, ka tirgus tomēr ir diezgan sadalīts. Tas noteikti neveicina godīgu konkurenci.