Etnogrāfiskais ansamblis Maģie suiti atklātā vēstulē uzsver – Jūrkalnes suitu sievas uzskata, ka, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai virzot Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka Elwind būvniecību, ārvalstu investoriem tiks atdota daļa no Jūrkalnes dabas un kultūras.
Pie Jūrkalnes plāno 300 metru augstus vēja ģeneratorus. Tie atradīsies 15 kilometru attālumā no krasta, kaut gan nepieciešami 50 kilometri, lai tos neredzētu, pausts vēstulē.
"Mēs dzīvojam pie jūras un mīlam dabu. Līdz pie mums ieradās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, lai kopā ar ministriju ierēdņiem un zaļām organizācijām mācītu, kā pareizi dzīvot zaļi. Mēs 30 gadus ik dienu rūpējamies par vidi, bet šos ļaudis vēl nebijām manījušas sev palīgos. Varbūt tādēļ, ka mums rūp patiesas dabas vērtības, nevis zaļā nauda no Eiropas lobistiem. Varbūt tādēļ, ka tas ir mūsu dzīvesveids, nevis projekts," savu viedokli skaidro etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces.
Viņas arī akcentē – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ierēdņi un zaļās organizācijas brauc uz Eiropu ar izstieptu roku, tad Eiropa brauc uz Jūrkalni. Un eiropieši stāsta, ka tieši ainava padara mūs unikālus. Tā ir neskartā daba, ko viņi meklē un atrod Jūrkalnē.
"Bez šī tūrisma magnēta mums būtu daudz grūtāk popularizēt Latvijas un suitu kultūras mantojumu. Tāpat kā uzņēmīgiem suitu un piekrastes ļaudīm tas ir ļāvis radīt tūrisma industriju un infrastruktūru. Mūsu pludmali, stāvkrastu un saulrietu var saukt par mūsu zīmolu, bet patiesībā tas ir kas lielāks par jebkurām investīcijām," uzsver Maģie suiti.
Turklāt, pateicoties neskartajām dabas ainavām, ārvalstu kinoproducenti Jūrkalnē uzņem vēsturiskās filmas. Mākslinieki rīko plenērus un iestājas par dabisku saulrietu un tīru horizonta līniju. Paraplānu lidotājiem šī ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur var pacelties spārnos, bet tagad pētījumi liecina, ka vēja turbīnas tam traucēs. Piekrastes zemes īpašnieki sadzīvo ar intensīvāko krasta eroziju Latvijā, un viņi nevēlas jaunus eksperimentus, jo ar neseno Pāvilostas mola pagarināšanu pietika, lai pilsēta pazaudētu savu pludmali, skaidro vietējās iedzīvotājas.
Ansambļa dalībnieces atgādina, ka suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO Kultūras mantojuma sarakstā, piekrastes ainava – Latvijas Kultūras kanonā. Savukārt Jūrkalnes stāvkrasts ir noteikts par Latvijas ainavu dārgumu.
Latvija ārvalstu investoriem ir gatava atdot teju dārgāko, kas tai ir, savukārt Lietuva savu atkrastes vēja parku plāno būvēt ne jau Kuršu kāpās, bet gan tieši pie Latvijas robežas, norādīts vēstulē, piebilstot, ka Latvijai ir 500 kilometru jūras robeža un Kurzemes piekrastē pretī jūrai netrūkst mežu, kur nebūtu, kam protestēt. Šajā situācijā atkrastes vēja parkam izvēlēties vienu no Latvijas ainavu dārgumiem un Kurzemes pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem ir absolūti muļķīgi, uzskata suitu sievas. Viņas aicina neaiztikt to, kas strādā, bet labot to, kas nestrādā.
Maģie suiti savā atklātajā vēstulē pauž bažas arī par to, ka Elwind balstoties slepenībā un melos. Lēmumi tiekot pieņemti slēgtās sēdēs ar noslepenotiem dokumentiem un melīgiem pētījumiem. Tikai igauņu atklātība esot ļāvusi par šo projektu uzzināt ko vairāk.
Projekts balstoties uz it kā pētījumiem, kuros norādīts, ka Jūrkalnē nav neviena tūrisma objekta un Pāvilostā ir tikpat daudz cilvēku, cik tukšākajos Latvijas pagastos, lai gan realitātē šajā teritorijā esot vairāk nekā 100 dažādu naktsmītņu un 10 krogu, kafejnīcas un restorāni, turklāt vienu pašu tūrisma objektu – Jūrkalnes centra pludmali – pēdējā pusgadā ir apmeklējuši vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku.
Maģie suiti akcentē, ka viņiem rūp vietējā daba, kultūra un uzņēmēji, nevis ārvalstu investori. "Mums rūp, kas paliks pēc mums, nevis cipari projektu tabulās. Būvējiet Elwind, apgūstiet miljonus, mums nav žēl, bet neaiztieciet mūsu vērtības. Lieciet vēja parku tā, lai to neredz no Jūrkalnes stāvkrasta," iesaka Jūrkalnes suiti.
"Atņemot saulrietu, jūs atņemsiet mums mūsu kultūru un identitāti. Bet, ja jums šķiet, ka suitu sievām ir vien garas mēles, tad pagaidiet vēl Pāvilostas zvejniekus – viņiem būs arī gari airi. Šī slepenība un meli nav veids, kā atjaunot sabiedrības uzticību valstij," brīdina piekrastes iedzīvotāji.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2019. gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019. gada decembrī tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.
Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.
Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts Elwind saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras Cinea.
Kā norādīts Elwind mājaslapā, šis ir vērienīgs atjaunojamās enerģijas projekts, kas nodrošinās lielāku enerģētisko neatkarību un drošību reģionā, pieejamākas enerģijas cenas, veicinās izmaksu samazinājumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Pāreja uz atjaunojamo enerģiju radīs jaunas izaugsmes perspektīvas un veicinās abu valstu kopējo labklājību.